TV3 Ziņu gada apskats: Iekšlietas. Kašķi ar pašvaldībām, ministru rokādes un aizsardzības dienests
Līdztekus spraigajiem starptautiskajiem notikumiem arī Latvijas iekšpolitikā šogad nav trūcis pārmaiņu, skandālu un sadzīvisku problēmu risināšanas. Tikām pie jauna Satversmes aizsardzības biroja vadītāja, galvaspilsētas mērs pēc nesaskaņām ar par pašvaldībām atbildīgo ministriju pameta politisko apvienību, partiju šantāžas dēļ pāris ministri zaudēja amatu, bet ģeopolitiskā situācija mudinājusi Latvijā atjaunot karaklausību.
Gads sākās ar būtiskām izmaiņām Satversmes aizsardzības birojā – pēc tā ilggadējā vadītāja Jāņa Maizīša aiziešanas mūžībā, Saeima šim amatam izraudzījās Egilu Zviedri.
"’Ja mēs runājam par kādiem organizatoriskiem jautājumiem, tad – jā, pastāv iespējas vienmēr kaut ko uzlabot, kas, iespējams, ir saistīts arī ar cilvēkresursiem vai ar finanšu jautājumiem."
Šogad atrisinājās arī gadu desmitiem cilāts jautājums – par nacistu un padomju okupācija laikā zaudētajiem īpašumiem ebreju kopienai Saeima piešķīra kompensāciju 40 miljonu apmērā, kas vislielāko neapmierinātību raisīja Nacionālās apvienības rindās, kura uzskata – abās okupācijās cieta daudzu tautību cilvēki.
"’Mēs, Saeima, varam pieņemt lēmumu, ka šis likums attiecas uz visiem politiski represētajiem un tas būtu taisnīgi."
Pamatīgs kašķis bija jārisina Rīgas domei un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pēc tam, kad uzraugošā iestāde izbrāķēja galvaspilsētas teritorijas plānojumu. Tā brīža ministrs Artūrs Toms Plešs (A/P) domei pārmeta haltūrēšanu, bet domnieki ministram – azartspēļu lobēšanu. Protestējot pret partijas biedra izdarībām, mērs Mārtiņš Staķis abu kopīgo politisko spēku pameta.
"’(..) es nevaru tolerēt, ka tiek sodīti 650 000 iedzīvotāju."
Savukārt pavasaris atnesa satricinājumus valdībā – par spīti tam, ka Rīgas dome nesaskaņoja nevienu 9. maija pasākumu un tobrīd vēl nenojaukto okupācijas pieminekli bija norobežojusi, uz tā dēvēto Uzvaras parku Pārdaugavā šajā datumā plūda cilvēku tūkstoši. Ziedu aizvākšana izraisīja nekārtības, pēc kurām izskanēja plaši aicinājumi pēc tā brīža iekšlietu ministres Marijas Golubevas (A/P) demisiju. Pēc Nacionālās apvienības ultimāta – "’vai nu mēs vai Golubeva’’, ministres demisiju izdevās panākt. viņas vietā "’Attīstībai/Par!’’ par iekšlietu ministru izvēlējās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieku Kristapu Eklonu.
"’Premjera piekāpšanās ultimātiem ir nepamatota un nevajadzīga."
Taču premjers "’nacionāļiem’’ aizrauties ar svinēšanu neļāva un par koalīcijas destabilizēšanu pieprasīja atsaukt arī kādu no saviem ministriem, kas amatu maksāja toreizējam ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam. Viņa vietā sēdās (un arī jaunajā valdībā sēž) Ilze Indriksone.
"’Lai atkal koalīcijā būtu politiskais līdzsvars, par šādu šantāžas mēģinājumu Nacionālajai apvienībai nāktos nomainīt kādu no ministriem."
Šogad amatu zaudēja arī Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa, kuras pārvēlēšanai pietrūka Saeimas atbalsta. Politiska atbalsta trūkuma dēļ darbs Augstākajā tiesā gāja secen arī bijušajai Satversmes tiesas vadītājai Sanitai Osipovai, kurai parlamentārieši pārmeta pārlieku liberālus uzskatus.
Lielu sabiedrības un dabas draugu sašutumu izsauca lēmums ļaut cirst tievākus kokus. Savukārt uzvaru svinēja dzīvnieku aizstāvji, jo no 2028. gada parlaments aizliedzis kažokzvēru audzēšanu.
"’Šādai uzņēmējdarbībai mūsdienu sabiedrībā vietas nav.’’
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes noslogotības dēļ rindā uz personu apliecinošu dokumentu atjaunošanu teju visu gadu stāvējām mēnešiem ilgi. Situācija bija tik akūta, ka valdībai pat nācās pagarināt jau beigušos dokumentu termiņu.
Tāpat šķēpi tika lauzti par Civilās savienības likumu, kas ļautu kopdzīvi reģistrēt arī viendzimuma pāriem. 13. Saeima likumu pirmajos lasījumos atbalstīja, taču jaunais parlamenta sasaukums jeb 14. Saeima izvēlējusies to tomēr noraidīt.
"Noraidīt un nepārņemt – tas būtu vienkārši šo problēmu nerisināt un ignorēt."
Ļaužu prātus sašūpoja arī lēmums Latvijā atjaunot karaklausību jeb ieviest Valsts aizsardzības dienestu, kurā iesauktu jauniešus līdz 27 gadu vecumam un par kura atjaunošanu sola diskutēt arī jaunā valdība. Sabiedrības vidū gan valda nevienprātība – vieni uzskata, ka pašreizējās situācijas jeb kara Ukrainā dēļ šāds lēmums ir atbalstāms, bet citi obligāto militāro dienestu uzskata par nevajadzīgu.
Visbeidzot šogad piedzīvojām arī to, kas gadsimtiem šķita pilnīgi neiespējams – Latvijas Pareizticīgo baznīca atdalījās no Maskavas patriarhāta un kļuva autonoma.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
