Ukrainas apbruņošana palīdz Latvijai pašai intensīvāk apbruņoties, uzsver NBS komandieris
Sniedzot palīdzību Ukrainai militārā bruņojuma veidā, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) krājumos nav izveidojies neviens robs. Patiesībā ukraiņu atbalstīšana mūsu armijai ļāvusi attīstīties straujāk, – tā TV3 raidījumā "900 sekundes" uzsvēra NBS komandieris Leonīds Kalniņš.
"Nekādā veidā neesam izveidojuši robus Latvijas drošībā, tās aizsardzības sistēmā. Mēs aizsūtījām savus krājumus, kas neiespaido mūsu kaujas gatavību. Tas patiesībā ļāva mums daudz ātrāk attīstīties, efektīvāk veikt iepirkumus," akcentē Kalniņš.
Komandieris skaidro, ka Ukrainai lielā mērā nosūtītas rezerves, proti, padomju laika sistēmas. Tas ļāvis atbrīvot jaudas jaunu rezervju izveidošanai, pilnībā pārejot uz mūsdienīgu NATO bruņojumu.
Attiecīgi izveidojusies labvēlīga situācija vairākos virzienos – Ukraina saņem tai nepieciešamo palīdzību, Rietumu ražotājiem dots jauns impulss, Latvijas valdība palielinājusi NBS finansējumu līdz 3% no IKP, kas galu galā ļauj intensīvāk apbruņot mūsu pašu armiju.
"Patria" bruņumašīnu testu likstas konstatētas pietiekami laicīgi
Jānorāda, ka NBS apbruņošana ieplānota arī ar "Patria" bruņumašīnām, kuru ražošana uzsākta tepat Latvijā. Tiesa, to izmantošana iestrēgusi, jo, kā izrādās, Latvijā nav likumiskā rāmja, kas ļautu šāda veida transportlīdzekļus testēt.
Kalniņš intervijā norāda, ka tā mēdz gadīties, kad likumdošana nav paredzējusi šādas industrijas attīstības situācijas, taču konkrētā problēma konstatēta pietiekami laicīgi, un pie risinājuma jau tiek strādāts.
"Jau pirms šī informācija izskanēja medijos, ražotājs vērsās NBS risināt šo jautājumu. Mēs esam aktīvi iesaistījušies tā risināšanā. Domāju, ka paralēli likumdošanas nepieciešamajām izmaiņām mēs kopā ar militāro industriju un konkrēto uzņēmumu atrisināsim šo jautājumu. Un nekādā gadījumā šis gadījums neiespaidos tos apjomus, kas ir nepieciešami un grafiku piegādes, kas NBS ir ļoti svarīgas," uzsver komandieris.
NBS veidos jaunus bataljonus un turpina attīstīt dronu izmantošanu
Zināms, ka tuvākajos gados plānots izveidot septiņus jaunus NBS bataljonus – divus augsto tehnoloģiju un piecus rezerves. Kalniņš skaidro, ka viens no bataljoniem būs speciālā atbalsta, proti, tās ir augstās tehnoloģijas, kas nepieciešamas, lai iegūtu plaša spektra informāciju, lai komandieri varētu pieņemt lēmumus.
Otrs būs elektromagnētiskās karadarbības bataljons, kas tiek veidots Zemessardzes sastāvā un balstīts pieredzē, kas nāk no ļoti smagām kaujām Ukrainā. "Attīstām šo sfēru, apvienojot kiberaizsardzību un elektromagnētisko iekārtu iekļaušanu NBS spēju katalogā. To veidos gan zemessargi, gan pilna laika karavīri," teic komandieris.
Visbeidzot trešais virziens ir pieci rezerves kājnieku bataljoni. Viens no pirmajiem tiek veidots mehanizētās brigādes sastāvā. Tie būs pa vienam katrā brigādē un nodrošinās mūsu rezerves sistēmu tālāku efektīvu attīstību, un tajā tiks iekļauti karavīri, kas pabeiguši dienestu valsts aizsardzības dienesta sastāvā.
Tāpat, lai arī NBS par to daudz publiski nerunā, jau kopš 2007. gada spēki aktīvi integrē un attīsta dronu izmantošanu. Komandieris atzīst, ka to nozīme pieaugusi, redzot pieredzi karalaukā Ukrainā, līdz ar to bezpilota lidaparātu izmantošana NBS patlaban attīstās vēl lielākiem soļiem, tostarp tiek veikti plaši iepirkumi no vietējiem ražotājiem.
Sabiedrībai pašai aktīvi jāapgūst pareiza rīcība potenciāla kara gadījumā
Daļa sabiedrības aizvien sūkstās, ka nav gana informēta par to, kā būtu jārīkojas iespējam kara gadījumā. Arī pašvaldības vēl steidz pabeigt darbus pie civilās aizsardzības plāniem. Kalniņš norāda, ka pēdējā gada laikā sperts lielāks solis sabiedrības izpratnes veicināšanā, tostarp NBS dodoties uz reģioniem un palīdzot pašvaldībām veidot šos plānus.
Tiesa, vislabāk sabiedrības izpratni par pareizi rīcību veicina reāli treniņi, tāpēc NBS 15. jūnijā vairākās pašvaldībās rīkos Zemessardzes atvērto durvju dienas, kur iedzīvotājus iepazīstinās ar to, kas ir civilā aizsardzība, sniegs praktiskus padomus u. tml.
Tajā pašā laikā, kā akcentē Kalniņš, tikpat svarīga ir arī regulāra sevis apmācīšana. Šajā saistībā Aizsardzības ministrija ir atjaunojusi bukletu ar nepieciešamo rīcību potenciāla kara gadījumā, ar kuru ikviens var iepazīties.
"Principā pašam jābūt aktīvam, lai apgūtu šo informāciju. (..) Ja cilvēks saka, ka neko nezina, jāizvērtē, cik viņš pats ir bijis aktīvs, lai kaut ko uzzinātu," uzsver komandieris.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
