Ukrainas ārsti Latvijā gūst pieredzi rehabilitācijā pēc amputācijām

Oksana ir bērnu pediatre no Ukrainas. "Naktī mēs pamodāmies no sirēnām, mums telefonos nāk šie paziņojumi – arī šeit esot, sekojam līdzi, kas notiek mūsu valstī. Saprotam, ka kārtējais uzbrukums, būs kārtējie ievainotie." Viņa runā par kārtējo Krievijas armijas teroru pret Ukrainas civiliedzīvotājiem – uzbrukumu Umaņas pilsētai.

Nepārtraukta cīņa par dzīvībām un centieni palīdzēt smagi ievainotajiem iemācīties dzīvi uzsākt no jauna – tā ir ikdiena, ar ko saskaras mediķi Ukrainā. Ukraiņi saka milzu paldies Latvijai, kas jau pēc Krievijas iebrukuma 2014. gadā palīdzēja izveidot rehabilitācijas sistēmu karā ievainotajiem.

"Kara sākumā 2014. gadā mēs Ukrainā sapratām, ka mums nav rehabilitācijas sistēmas. Kad pie mums sāka vest pirmos ievainotos karavīrus, sapratām, ka mums nav šādas pieredzes vispār. Mūsu Latvijas draugi, Latvija un Lietuva bija tie, kuri mūs paņēma aiz rokas un sāka mums ļoti stipri palīdzēt, esam sākuši dažādus kopējus projektus, rehabilitācijas programmas. Viss būs labi, viss būs, Ukraina! Slava Ukrainai! Varoņiem slava!" saka Oksana.

Rehabilitācijas centrā "Vaivari" sastopam Aleksandru, Ukrainas Bruņoto spēku karavīru, kurš smagi ievainots pērn Hersonas atbrīvošanā no krievu okupantiem. Viņš ir viens no daudzajiem Ukrainas aizstāvjiem, kas saņem rehabilitāciju Latvijā.

Ceturtdien Aleksandrs ticis pie kājas protēzes: "Vakar pusdienlaikā man uzlika testa variantu – nu redzat, skrienu, skrienu, cenšos. (TV3: Cik ilgi būsiet pie mums?) Jo ātrāk iemācīšos staigāt, ātrāk tikšu mājās,  lielākā vēlēšanās ir ātrāk staigāt. (TV3: Kad atpakaļ?) To jau ne man lemt, es ar lielāko prieku, bet to skatīsies kara komisariāts, cik es būšu noderīgs."

Ukrainas karavīri tāpat kā ārsti ir ļoti pateicīgi mūsu valstij par sniegto palīdzību. Arī mūsu speciālisti saka – ukraiņiem šeit saņemtais atbalsts ir ļoti svarīgs. Katra pacienta stāsts ir šausminošs, ievainojumi ārkārtīgi smagi.

"Var būt gan amputācijas, gan vienas ekstremitātes, gan vairāku ekstremitāšu amputācijas, var būt amputācijas komplekss ar multipliem lūzumiem, jo pamatā tie ir sprādzienu rezultātā veidoti lūzumi, gan arī pacienti ir sašauti no tankiem," norāda rehabilitācijas centra "Vaivari" Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Jūlija Čerešņeva.

Neraugoties uz ievainojumu smagumu, mediķu galvenais uzdevums un vēlme – tāpat kā pašiem karavīriem – atgriezties normālā dzīvē.

"Visi mēģina uzturēt pozitīvu vidi, lai kara upuri jūtas labi, jūtas apčubināti, apmīļoti. Viņi ir karavīri, viņi grib aizstāvēt savu valsti, viņi grib atgriezties un turpināt to darīt u viņi ir ieinteresēti pēc iespējas ātrāk izveseļoties," saka Jūlija.

Kopš pērnā gada februāra, kad Krievija sāka pilna mēroga karu Ukrainā – sadarbība starp mūsu un kara plosītās valsts kļuvusi vēl intensīvāka. Ukraiņu ārstiem nav tik specifisku zināšanu, kas nepieciešamas, piemēram, rehabilitācijā pēc amputācijām.

Mediķi saka – Krievijas iebrukums pērnā gada februārī apgrieza kājām gaisā viņu dzīvi. Kaujās ievainoti karavīri, raķešu triecienos sakropļoti civiliedzīvotāji – tā ir ikdiena visās Ukrainas slimnīcās. Otrs – ne mazāk svarīgs aspekts – psiholoģiskās traumas, īpaši bērniem, kuriem okupanti ir atņēmuši bērnību.

"Man ir grūti par šo runāt, jo es jūtu, kā kamols stāv kaklā, ir ļoti smagi. Kad tu strādā ar meitenīti no Zaporižjas un mēs zinām, ka viņas mājas vairs nav, bet viņa bērns vēl to nezina un stāsta, cik ļoti grib atgriezties mājās. Mēs cenšamies šiem bērniem kaut nedaudz atgriezt nozagto bērnību. Birst asaras, bērns vizualizē, kā atgriezīsies savā mājā, savā istabā, bet mājas viņai vairs nav," saka Oksana.

Viņa ar kolēģiem atpakaļ uz dzimteni dosies sestdien. Līdzi viņi ņem jaunas zināšanas un ļoti siltas sajūtas par Latviju, kura smagajā cīņā par brīvību  stāv plecu pie pleca ar Ukrainu.