Liepājā atbalsta pasākumu centrā bija Latviešu biedrības nams, kur kopā ar labdarības organizāciju "Tabitas sirds" notika ziedojumu vākšana un iedzīvotājiem bija iespēja iesaistīties praktiskās aktivitātēs – dronu simulācijās, ļaujot jauniešiem iepazīt bezpilota lidaparātu vadību un maskēšanās tīklu pīšanā.
NBS Jūras spēki sadarbībā ar fondu "Uzņēmēji mieram" aicināja ziedot Ukrainas Jūras spēkiem. Savāktos līdzekļus īpaši paredzēts novirzīt ievainoto karavīru evakuācijai un bērnu nometnēm. Liepāja
"Kā mēs visi zinām, ļoti daudz vajadzīgas mašīnas, transports. Vākt līdzekļus transportam, lai varētu transportēt gan ievainotos, diemžēl arī skarbā puse, ka mūs lūdza, ka mēs varam vākt līdzekļus priekš transporta, kas vajadzīgs arī kritušo karavīru pārvešanai atpakaļ uz mājām, lai viņus ar cieņu, godu varētu apglabāt un aprūpēt," saka NBS Jūras spēku vecākais kapelāns Dāvids Šterns.
Atbalsta pasākums arī Valmierā, pulcējot ukraiņu kopienu un vietējos iedzīvotājus, lai godinātu karā kritušos un apliecinātu kopīgo spēku cīņā pret agresoru. Sazinoties ar vienu no organizatorēm, Latvijā dzīvojošo ukrainieti Oksanu Kriļuku, viņa atzina, ka arī ceturtajā pilna mēroga kara gadā šī diena sākas ar asarām acīs, taču spēku dod karavīri frontē, kas cīnās bez izvēles iespējām.
Tāpat arī pārliecība, ka ikviens var dot savu ieguldījumu uzvarā. Apziņa, ka Ukraina nav viena palīdz izturēt un ticēt uzvaras rītam, saka Oksana.
"Reizēm šķiet, ka tas ir tikai slikts sapnis un Ukraina no tā pamodīsies. Mēs taču dzīvojam civilizētā sabiedrībā, kur būtu jādomā par mūsu planētu, par nākotni, par labāku dzīvi visiem cilvēkiem. Pasaulē ir tik daudz tehnoloģiju un iespēju – vajadzētu dzīvot, priecāties un plānot nākotni. Un tomēr sākās karš," teic Oksana.
TV3 Ziņas vaicāja arī, kādu domu viņa vēlētos, lai cilvēki šovakar paņem sev līdzi, kad pasākumi noslēdzas un iestājas vakara klusums. Oksana uzsvēra – vissvarīgāk ir palikt cilvēcīgiem un nest sev līdzi labestību, jo tieši vienotība un savstarpējs atbalsts dod spēku turpināt cīņu, turpināt uzvaru pār ļaunumu.
"Runājot par to, kas dod spēku, tie ir mūsu karavīri, kuri stāv frontē un aizstāv mūs. Tāpēc mums nav tiesību nolaist rokas. Katram ir sava vieta un savs pienākums. (..) Ja vari cept maizi, – cep. Ja vari adīt zeķes, adi. Ja vari sniegt humāno palīdzību, sniedz. Ja vari audzināt bērnus – dari to ar atbildību un mīlestību. Katram savā vietā jāizdara tas, kas ir viņa spēkos, jo tieši šis kopīgais ikdienas darbs mūs vieno un dod spēku turpināt," norāda Oksana.
Ukrainas atbalsta pasākumi notika arī Rēzeknē, kur, pieminot pilna mēroga kara ceturto gadadienu, pārdesmit cilvēku pulcējās akcijā "No sirds Ukrainai".
Pie pieminekļa "Vienoti Latvijai" aizvadīts svētbrīdis, nolikti ziedi un aizdegtas sveces, bet Nacionālo biedrību kultūras namā iedzīvotāji pina maskēšanās tīklus Ukrainas aizstāvjiem. Arī šeit līdzās klusai piemiņai un svecēm notika praktisks darbs, atgādinot, ka līdzās piemiņai svarīga ir arī rīcība.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
