Uz austrumu robežas betona bloki un pārrakti ceļi – Sprūds par mūsu drošību

"Tāpat ir pārrakts pirmais ceļš, proti, darbi jau notiek," intervijā uzsvēra ministrs.

Drošības pasākumu ieviešanai uz robežām bija izsludināta uzņēmumu pieteikšanās. Kā atklāj Sprūds, konkursā bija pieteikušies 66 komersanti, kas ir ievērojams skaits. Patlaban ministrija ir sarunu procesā un cer, ka tuvākajā laikā varēs virzīties uz priekšu, veicot jau konkrētus pasūtījumus un uzstādot arvien jaunus šķēršļus robežkontroles punktos.

"Mērķi ir sistemātiski, lai tuvāko piecu gadu laikā mēs virzītos uz priekšu. (..) Šeit ir mākslīgie šķēršļi, atbalsta punkti, sensori, mīnas, infrastruktūras sagatavošana potenciālai pārraušanai u. tml. Šajos pasākumos vēlamies iesaistīt vietējo infrastruktūru, kur atbalsta punktos un mākslīgajos šķēršļos ir labs potenciāls," norāda Sprūds.

Tajā pašā laikā ir arī sava veida "caurumi", proti, ražošanas virzieni, kuros aizsardzības jomā vietējie uzņēmumi nedarbojas. Līdz ar to valstij būtu nepieciešams motivēt vietējos uzņēmumus, lai arī šajā ziņā būtu redzamas pārmaiņas. "Šeit ir potenciāls pilnveidoties mums visiem – gan uzņēmējiem, gan aizsardzības nozarei," saka ministrs.

Papildus fiziskai robežas stiprināšanai Nacionālie bruņotie spēki (NBS) šonedēļ paziņoja, ka tās plānos ietilpst tuvākajos gados izveidot septiņus jaunus rezerves bataljonus. Sprūds intervijā norāda, ka Latvijas armijā šobrīd dienē ap 20 tūkstošiem kareivju, bet mērķis ir sasniegt 61 tūkstoti iespējama kara laikā, līdz ar to jānotiek aktīvam darbam pie karavīru rezervju vienību izveides.

Katrā šādā rezerves bataljonā ir 500 līdz 600 karavīru, taču ir vēl augsto tehnoloģiju vienības, informatīvā vienībā, elektroniskās karadarbības vienība, "kas ir mācība no Ukrainas karalauka".

"Šobrīd kopumā kārtojam karavīru rezerves sistēmu, jo mums ir pietiekami liels skaits – ap 30 tūkstošiem, ja skatāmies kopumā, kas pēdējos 34 gados ir izgājuši cauri dienestam. Tad vēl ir profesionālais dienests un Zemessardze pēc profesionālā dienesta – tie ir padsmit tūkstoši," pastāsta Sprūds.

Viņš piebilst: "Viens ir sakārtot sistēmu, veikt regulāras mācības, veidot jaunas vienības, bet otrs – pirmais jauniešu iesaukums, kas vasarā beigs savu dienestu, ir lieliski rezerves karavīri."

Cik jauniešu no pirmā iesaukuma izrādījuši vēlmi armijā turpināt profesionālo dienestu? Tādu ir ap 100, atklāj ministrs.

Tāpat Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā deva zaļo gaismu grozījumiem Militārā dienesta likumā. Ar tiem tiks ļauts vispārējās vai daļējas mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā dienēt arī ārvalstu pilsoņiem. Sprūds skaidro, ka šī iecere nepieciešama ārkārtas situācijai, proti, "ja esam kara stāvoklī un nepieciešams mobilizēt visus spēkus. Tie ir cilvēki, kas ir no NATO dalībvalstīm, nav tā karaspēkā, bet nepieciešamības gadījumā ir gatavi aizstāvēt alianses teritoriju. (..) Šis solis tiek sperts, lai vajadzības gadījumā viss jau būtu sakārtots".