Uz galvas krītošs apmetums, pods pie atvērtām durvīm. Tiesībsargs konstatē skarbus apstākļus Rēzeknes pansionātā

Krītošs apmetums, pods pie atvērtām durvīm, pastaigu trūkums svaigā gaisā – šie ir tikai daži no pārkāpumiem, kurus klātienes vizītē konstatēja Tiesībsarga biroja darbinieki kopā ar Labklājības ministrijas un Veselības inspekcijas pārstāvjiem, norāda tiesībsarga birojā.

Minētais pansionāts bija viens no "līderiem", par kuru iedzīvotāji ziņoja pavasarī rīkotajā tiesībsarga kampaņā "Dzīve pansionātā – kāda tā ir?". Kopumā tika saņemtas deviņas sūdzības. Par minēto institūciju tiesībsarga rīkotās kampaņas laikā tika saņemtas deviņas sūdzības.

Juris Jansons

tiesībsargs

"Situācija Rēzeknē apliecina, ka steidzami jārod risinājums, kā celt aprūpētāju kvalifikāciju un vienlaikus arī atalgojumu, lai būtu iespējams piesaistīt zinošus un motivētus darbiniekus. Nekavējoties aicinu pašvaldību un citas atbildīgās iestādes rīkoties, lai iemītniekiem nodrošinātu cilvēka cieņai atbilstošus sadzīves apstākļus."

Kā norāda Tiesībsarga biroja, klientu istabas, koplietošanas un sanitārās telpas ir pakalpojumam neatbilstošas. Turklāt tās kopumā nav iekārtotas, ņemot vērā senioru un cilvēku ar funkcionālajiem traucējumiem individuālās vajadzības un drošību.

Uz galvas krītošs apmetums

Vizītē konstatēts, ka institūcijas koplietošanas telpās, gaiteņos un pat klientu istabās tika manīts no sienām krītošs apmetums. Arī vairākos gaiteņos grīdas segums un grīdas flīzes ir stipri bojātas, kas ne tikai apgrūtina klientu pārvietošanos, bet arī apdraud viņu un darbinieku drošību. Atsevišķas klientu istabas ir individualizētas un noformētas mājīgā gaisotnē, tai pašā laikā vairāku klientu istabas ir bezpersoniskas un tajās bija tikai gultas un naktsskapīši.

"Tajās ir skumji dzīvot, jo vide it nemaz neatgādina mājas. Tādai sajūtai nebūtu jābūt pastāvīgajā dzīvesvietā," norāda Tiesībsarga birojs.

Pastaigu trūkums

Pastaigās svaigā gaisā dodas tikai daži klienti no kopējā 194 klientu skaita, kas nepārprotami liecina par pasivitāti un nevēlēšanos iet ārā, kā arī par institūcijas darbinieku nepietiekamu atbalstu ikdienas pastaigu nodrošināšanā, secināts klātienes vizītē.

"Centrā acīmredzami trūkst aprūpes personāla, kas varētu klientiem sniegt nepieciešamo atbalstu, vedot viņus ikdienas pastaigās," bilst Tiesībsarga birojs.

Sēdpodi bez aizslietņiem

Klātienes vizītē secināts arī tas, ka institūcijas klienti pārsvarā ir izvietoti divvietīgajās un trīsvietīgajās istabiņās. Institūcijā gandrīz visās klientu istabās netiek nodrošinātas privātās dzīves neaizskaramība. Īpaši problemātiska situācija ir tā saucamajā "demences sektorā", kur ir izvietoti 48 klienti, kuriem ir nepieciešama diennakts aprūpe, uzsver Tiesībsarga birojs. Tādejādi faktiski visi šajā sektorā izvietotie cilvēki atrodas savās istabās visu diennakti un ir spiesti visu laiku pavadīt guļot blakus citiem istabas biedriem un arī novērot, kā institūcijas darbinieki nodrošina ikdienas higiēnas aprūpi blakus gulošajiem.

Vairākās klientu istabās sēdpodi ir novietoti bez jebkādiem norobežojošiem aizslietņiem, secināts vizītē. Attiecīgi, institūcijas klientiem sēdpods ir jāizmanto pie atvērtām istabas durvīm, turklāt citu istabas biedru klātbūtnē.

Šādas situācijas ir ne tikai cilvēka cieņu aizskarošas, bet arī no higiēnas viedokļa nepieņemamas, īpaši, ja sēdpods pēc tam nekavējoties netiek iztīrīts. Inkontinences līdzekļi (autiņbiksītes) klientiem ar funkcionāliem traucējumiem tiek mainīti bez jebkādu norobežojošu aizslietņu izmantošanas, kā rezultātā visus personīgās higiēnas procesus ikdienā ir spiesti novērot visi pārējie istabas kaimiņi, norāda Tiesībsarga birojs.

Trūkst tualetes papīra

Kā novērots klātienes vizītē, institūcijas sanitārajās telpās nebija nodrošināta nepieciešamās higiēnas preces, it īpaši – tualetes papīrs. Atsevišķu klientu istabās, nakts skapīšos bija manāmi tualetes papīra ruļļi, kas vizuāli atšķiras no tās tualetes papīra partijas, kura tiek izsniegta centralizēti. Turklāt, iepazīstoties ar atsevišķu klientu personīgo finanšu līdzekļu izlietojuma atskaitēm (piemēram, iepirkuma čekiem no veikaliem), tika konstatēts, ka starp pirkumiem bija manāms arī tualetes papīrs.

Saskaņā ar institūcijas administrācijas un darbinieku sniegto skaidrojumu, ikvienam klientam individuāli tiek izsniegti divi tualetes papīra ruļļi mēnesī. Tomēr tiesībsargs neguva pārliecību, ka institūcijas administrācija pilnā apmērā nodrošina ikvienam klientam ikdienā nepieciešamās higiēnas preces. Tā rezultātā netiek pildītas saistības, ka institūcijā oficiāli noteiktajā uzturēšanas maksā vienam klientam (mēnesī – 707,10 eiro) tiek iekļautas arī visas paredzētās higiēnas preces (tualetes papīrs, mazgāšanas līdzekļi, zobu birstes un zobu pastas).

Neatbilstoši galda piederumi

Vizītē manīts arī tas, ka institūcijas administrācija nav nodrošinājusi klientu ēdienreizēm un galda kultūrai piemērotus galda piederumus un arī pilnvērtīgu darbinieku atbalstu klientu ēdināšanas laikā. Lielākā daļa klientu ēdamreizē lieto tikai karotes, tai skaitā arī ēdot otro ēdienu, turklāt netika manīts, ka institūcija piedāvātu visus nepieciešamos galda piederumus, kas būtu atbilstoši pasniegtā ēdiena veidam (proti – papildus karotēm tiktu piedāvātas arī dakšas un naži). Ēdiens tiek servēts pārsvarā vai nu metāla bļodās, vai arī plastmasas traukos. Tiesībsarga ieskatā tas nav atbilstoši klientu veselības stāvoklim un arī individuālajām vajadzībām. Ēdienreižu laikā netiek nodrošināta arī atbilstoša klientu pozicionēšana un/vai pozu koriģēšana ēdināšanas procesa laikā. Tika novērots, ka pārsvarā klienti sēž nepiemērotās, neergonomiskās pozās gan ēdināšanas laikā, gan arī brīvajā laikā un institūcijas darbinieki nemudina klientus apsēsties ergonomiski pareizi un ērti. Institūcijas  darbinieki ēdienreižu laikā nesniedza nepieciešamo atbalstu un skaidrojumu par vispārpieņemtajām galda kultūras prasmēm un uzvedību.

Rupja attieksme

Vizītē arī manīts, ka atsevišķi institūcijas darbinieki, veicot klientu ikdienas aprūpi, izturējušies pret viņiem necienīgi un rupji. Arī Tiesībsarga biroja pārstāvju klātbūtnē kāda no strādājošām aprūpētājām uz klienta izteikto lūgumu pēc palīdzības nekautrējās būt rupja un necienīgi norādīja, ka viņai nav laika. Centrā "acīmredzami" trūkst aprūpes personāla, kas varētu klientiem sniegt nepieciešamo atbalstu, vedot viņus ikdienas pastaigās – tajās dodas tikai daži klienti no kopumā 194 pansionāta iedzīvotājiem.

Vizītes noslēgumā Tiesībsarga biroja pārstāvji ar institūcijas administrāciju pārrunāja problēmas un konstatētos trūkumus un sniedza ieteikumus kvalitatīvāku pakalpojumu sniegšanā, lai tiktu ievērotas klientu vislabākās intereses.

Jansons uzsvēra, ka situācija Rēzeknē apliecina – risinājums, kā celt aprūpētāju kvalifikāciju un vienlaikus arī atalgojumu, lai būtu iespējams piesaistīt zinošus un motivētus darbiniekus, jārod steidzami.

Lai nodrošinātu institūcijā sniegto ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu atbilstību cilvēktiesību standartiem un normatīvajā regulējumā noteiktajām obligātajām prasībām, tiesībsargs lūdzis līdz tās administrāciju un darbu kontrolējošās un uzraugošās institūcijas Rēzeknes valstspilsētas pašvaldību un Labklājības ministriju veikt visas nepieciešamās darbības minēto rekomendāciju ieviešanai. Par rekomendāciju izpildi un plānotajām aktivitātēm atbildīgajām iestādēm ir jāinformē tiesībsargs līdz šā gada 1. oktobrim.