Saspringta situācija uz Latvijas-Krievijas robežpunktiem. Krievijai piemēroto sankciju dēļ kravas automašīnu šoferiem jāgaida četras vai piecas diennaktis, lai šķērsotu, piemēram, Terehovas robežpunktu, vēsta TV3 Ziņas. Šodien robežpunkta šķērsošanu Latvijas pusē gaida ap 800 kravas mašīnu. Un netrūkst to, kuri cenšas ievest Krievijā sankcijām pakļautās preces.
Gandrīz tūkstoš kravas automašīnu vairāku kilometru garumā – tik liela rinda izveidojusies Terehovas robežkontroles punktā uz Latvijas-Krievijas robežas. Neatkarīgi no tā, ka lielākai daļai sankcionēto preču pārejas periods jau ir beidzies un pārvadātājiem būtu jāzina, ka tās ievest Krievijā neļaus, muitā joprojām saskaras ar mēģinājumiem ievest kaimiņvalstī aizliegtās preces.
Irīna Golubeva
Terehovas Muitas kontroles punkta virsuzrauga vietniece
"Šodien no rīta izbraukšanu no savienības teritorijas gaidīja 780 kravas automašīnas un 30 vieglās automašīnas. Mēs ļoti cerējām, ka, beidzoties pārejas periodam, kad līdz 10. jūlijam varēja izvest noteiktas preču kategorjas, rinda būtiski samazināsies, tomēr cerības neattaisnojās. Katru dienu, veicot kravas kontroles abos virzienos, 14-15 transportlīdzekļi mēģina apiet sankcijas."
Muita saskaras ar dažādiem gadījumiem, kad pārvadātāji cenšas abos virzienos vest sankcionētās preces. Runa ir gan par kokmateriāliem, krāsām, lakām, mēbelēm, alkoholu un arī dažādām luksusa precēm. Muitas priekšnieks saka, – diemžēl nezināšana lielākoties nav attaisnojums, jo ir gadījumi, kad pārvadātāji cenšas atkal un atkal apiet sankcijas.
"11. jūlijā tās pašas granulu kravas, kad bija beidzies pārejas periods, mēģināja ievest. Vai, piemēram, luksusa preces uz Krieviju – mobilos telefonus mēģina izvest uz Krieviju, noraidām un sūtām atpakaļ. Domāju, ka ir dažādi – [gan nezināšana, gan apzināta rīcība], jo ir bijuši vairāki gadījumi, kad ir bijuši atkārtoti mēģinājumi ievest aizliegtas preces. Nododam tālāk, lai vērtē, ja iespējams, ir kāda kriminālatbildība," pauda Terehovas Muitas kontroles punkta virsuzrauga vietniece.
Garās rindas saistītas ne tikai ar padziļinātām kravu kontrolēm, bet arī ar to, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pārvadātāji bija spiesti mainīt kravu piegādes maršrutus, kas brauca, piemēram, uz Ukrainas, Polijas teritoriju virzienā no Eiropas Savienības, bija jānovirza uz Krievijas un Latvijas robežkontroles punktiem.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Kravas transporta plūsma no Krievijas ir krietni mazāka. Piemēram, šodien pēcpusdienā, kad TV3 Ziņas viesojās Terehovas robežpunktā, kaimiņvalsts pusē bija vien 80 automašīnu rindā uz Eiropas Savienību. Savukārt virzienā uz Krieviju gandrīz desmit reižu vairāk. Muitas darbinieku darbu un arī kravas automašīnu raitāku kustību apgrūtina tas, ka kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā ar Krievijas pusi nav iespējama informācijas apmaiņa.
"Kā var redzēt, pašreiz Latvijas muitas amatpersonas ir spējušas noformēt daudz vairāk transportlīdzekļu uz Krieviju, bet Krievijas muita nepieņem automašīnas. Komunikācija ar Krievijas muitas dienestiem ir pārtraukta un līdz ar to mēs neveicam situācijas monitoringu," skaidroja Terehovas Muitas kontroles punkta virsuzrauga vietniece.
Vēl viens faktors – cilvēkresursu ir tik, cik ir. Papildu kravu pārbaudēm šeit muitniekiem jāpilda uzdevumi, kas ietilpst viņu kompetencē attiecībā pret kara bēgļiem no Ukrainas.
Raimonds Zukuls
VID Muitas pārvaldes direktors
"Dažreiz ir jābūt ķīmiķim, fiziķim un ir psihoemocionālā slodze. Saskaramies arī ar bēgļu plūsmu. Lielākais uztraukums ir tāds, ka muitas amatpersonas, kas veic būtiskus darba pienākumus, atalgojums ir neadekvāti zems. Muitnieku slodze nenoliedzami ir valsts drošības jautājums, jo mēs nevaram pieļaut, ka kādas preces, ko, piemēram, izmanto militārajā rūpniecībā Krievijā vai tās preces, kas ienāk ES, dod lielu materiālu labumu Krievijai. Un mēs nezinām, kur tālāk šo finansējumu novirzīta. Līdz ar to muitas amatpersonām ir jāpievēršas ar vislielāko atbildību."
Kad situācija varētu uzlaboties, muitā neviens neņemas prognozēt.
