Vācijas dienesti brīdina par jaunu migrācijas vilni no Baltkrievijas

Uzņemtie videokadri attēlo situāciju Minskā – migranti, kas kļuvuši par cilvēku kontrabandas un Lukašenko režīma izvērstā hibrīdkara pret ES instrumentiem – "iesprūduši" Baltkrievijas galvaspilsētā. Viņiem beigušās Baltkrievijas piešķirto tūristu vīzu termiņš, režīms vairs neapmaksājot arī viesnīcas, līdz ar to simtiem nelegāļu kļuvuši par bezpajumtniekiem Baltkrievijā.

Kamēr pie mums situācija stabila – kaimiņos centieni nelegāli iekļūt ES no Baltkrievijas palielinās. Migranti sociālajos tīklos izplata video no pierobežas mežiem – arī pamācības, kā ierīkot vietas, kur patverties ziemā. Vācijas izlūkdienesti publiskojuši datus, ka tur kopš vasaras reģistrēti jau vairāk nekā 8000 mēģinājumu iekļūt Vācijā no Polijas. Šie ir cilvēki, kas ES nonākuši pāri Baltkrievijas robežām ar Latviju, Lietuvu un Poliju.

Vācijas drošības dienesti aplēsuši, ka Baltkrievijā ik dienas tiek atgādāti 800 līdz 1000 migrantu. Vācijas dienesti arī publiskojuši karti ar jaunajiem kontrabandas maršrutiem – nelegāļi no Irākas Minskā ierodas, lidojot cauri Ukrainai, Turcijai, Libānai un Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Tālāk tos mazās grupiņās nogādā pie ES ārējām robežām. Vācijas drošības dienesti ziņo, ka migrantiem tiek iedots silts apģērbs, arī narkotiskās vielas, lai cilvēki ilgāk varētu izturēt mežā. Vienlaikus Baltkrievijas robežsargi izmantojot dronus, lai meklētu vājos punktus uz Baltijas reģiona robežām.

Latvijas drošības dienests TV3 Ziņām atklāj, ka šobrīd nekas neliecina, ka Lukašenko režīma organizētā migrantu plūsma varētu mazināties: "Valsts drošības dienests seko līdzi situācijas izmaiņām uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, lai laikus identificētu un mazinātu iespējamos riskus Latvijas valsts drošībai. Dienests sistemātiski un mērķtiecīgi iegūst informāciju par jautājumiem, kas ir saistīti ar Baltkrievijas režīma organizēto nelegālo robežšķērsotāju novirzīšanu uz Latviju un citām ES dalībvalstīm. Pašlaik dienesta rīcībā esošā informācija nedod pamatu uzskatīt, ka Baltkrievijas režīma organizētā trešo valstu pilsoņu plūsma uz Baltkrieviju varētu mazināties."

Latvijas iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) norāda, ka situācija joprojām ir saspringta, bet stabila: "Šī situācija nav līdz galam prognozējama, mēs esam gatavi visiem scenārijiem, esmu pateicīga robežsardzei par profesionālu darbu, novēršot šķērsošanu kopš augusta."

Eiropas Komisija norādījusi, ka fiziskās barjeras izbūvi uz ārējām robežām nefinansēs. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) intervijā "900 sekundēm" atzina, ka par šo vēl turpinās diskusijas un ES jāsaprot, ka situācija mūsu reģionā ir apdraudējums visai savienībai: "Mēs turpinām ļoti plašas diskusijas, un diskusijas nebeigsies par ES atbalstu infrastruktūras izbūvei. Tas ir tas, kur šobrīd domas dalās, bet es domāju, ka vēl pēc kāda laika Eiropas skeptiskākie kolēģi nonāks pie cita secinājuma, jo nu jau šo hibrīdapdraudējumu izjūt citas valstis ES iekšienē, ne tikai tādas valstis kā Latvija, Polija, Lietuva."

Arī NATO seko līdzi situācijas attīstībai. Pagaidām gan jautājums par 4. panta konsultācijām nav aktualizēts – Uzvēršu, ka 4. pants paredz, ka gadījumā, ja ir apdraudēta jebkuras valsts teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība, dalībvalsts sanāk pie kopīga galda, lai meklētu praktiskus risinājumus.

"Mēs apzināti ne tikai Latvija, bet Lietuva un Polija izvēlējāmies neiesaistīt tā saukto 4. pantu plašākas konsultācijas, jo redzam, ka pašlaik tomēr tiekam galā, bet NATO ir palīdzējis ar savu speciālistu piesaisti hibrīdapdraudējuma apstākļos, un gadījumā, ja situācija saasināsies, nevar izslēgt NATO plašāku iesaisti," norāda Latvijas ārlietu ministrs.

Situācija pēdējo diennakšu laikā kļuvusi saspringtāka uz uz Polijas robežas ar Baltkrieviju. Naktī uz otrdienu kāda bruņota persona formastērpā bez pazīšanās zīmēm ielauzusies Polijas teritorijā. Polijas Ārlietu ministrija izteikusi protestu Baltkrievijai par Polijas robežas pārkāpšanu – norādot, ka Baltkrievijas varasiestāžu pēdējo nedēļu laikā veiktās darbības liecina par apzinātu situācijas eskalāciju.