Vai darbaroku krīze atvērs uzņēmumus arī cilvēkiem ar invaliditāti?
Latvijā šogad pensionēsies 26 000 cilvēku, bet darba tirgū ienāks vien 17 000 jaunu darbaroku. Turklāt demogrāfijas dati nav iepriecinoši – ar katru gadu šī plaisa pieaugs. Vai šie apstākļi paver cerību uz plašākām nodarbinātības iespējām arī cilvēkiem ar invaliditāti?
Iepriekš "tv3.lv" rakstīja, kā darba tirgū maldās cilvēki ar invaliditāti. Šoreiz skaidrojam darba devēju pieredzi šajā jomā un atvērtību dažādībai savā komandā.
"Darba devējiem būs jāizmanto visas iespējas, lai iesaistītu darba tirgū tos cilvēkus, kuriem ir emocionāli traucējumi vai kuri ir ar īpašām vajadzībām," komentējot darba tirgus tendences, spriež Rīgas domes izpilddirektors Jānis Lange.
Jāatzīmē, ka Rīgas pašvaldība ir lielākais darba devējs Latvijā, nodarbinot kopumā 27 000 darbinieku. Viena no pašvaldībai piederošajām kapitālsabiedrībām SIA "Rīgas meži" jau ir guvusi pirmo pieredzi, nodarbinot cilvēkus ar invaliditāti.
No darba vadītāja tas prasa vairāk enerģijas
Kā "tv3.lv" stāsta "Rīgas mežu" personāla daļas vadītāja Laila Bernharde, uzņēmumā cilvēks ar īpašām vajadzībām strādā par projektu vadītāju. Viens darbinieks ar invaliditāti ir praksē kā dārznieka palīgs. Arī bērnu un jauniešu nodarbinātības pasākuma ietvaros kā sezonas strādnieks tiek nodarbināts jaunietis ar invaliditāti.
"Esam atvērti cilvēkiem ar invaliditāti, ja vien mums ir tam piemērots darbs un pienākumi. Piemēram, parkā var strādāt cilvēks ar dzirdes traucējumiem vai kustību traucējumiem," skaidro Bernharde.
Runājot par to, kādus resursus uzņēmumam prasa mazaizsargāto sabiedrības pārstāvju nodarbināšana, "Rīgas mežu" pārstāve skaidro, ka nāktos piemērot darba vidi, ja tiktu nodarbināta, piemēram, persona ar kustību traucējumiem.
Pašlaik uzņēmumā strādājošajam projektu vadītājam ir redzes problēmas un pienākumi vairāk saistīti ar āra vidi, ar ekskursijām parkos un dārzos, tāpēc šajā gadījumā apstākļus būtiski nav nācies pielāgot.
Runājot par jauniešu ar invaliditāti nodarbinātību vasaras sezonā, Bernharde atzīmē, ka no darba vadītāja tas prasa vairāk enerģijas un laika, lai skaidrotu, kā paveikt tiešos pienākumus.
Viņa spriež, ka valsts varētu veicināt cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanu, piešķirot nodokļu atvieglojumus, kas darba devējam būtu kāds plusiņš.
Uz darbu dodas ar prieku
"Rīgas mežu" pārstāve arī min, ka Vācijā dzīvojošajam radiniekam – jaunietim ar īpašām vajadzībām – savos 25 gados strādāt ir obligāts pienākums. Attiecīgi tiek nodrošinātas arī darba iespējas uzņēmumos, kuri piedāvā spējām atbilstošus darbus.
"Viņš no rītiem apzinīgi ceļas un brauc uz darbu, un viņam tas patīk. Viņam blakus ir mentors, kas sniedz palīdzību, atbalstu un izstāsta darba uzdevumu. Arī pie mums varētu būt šāda prakse uzņēmumos, kuros ir šādi vieglākie darbi."
Vienlaikus Bernharde akcentē, ka būtiskākais ir attieksmes maiņa sabiedrībā, tai kļūstot atvērtākai dažādībai. "Domāju, ka mūsu sabiedrībā vēl pastāv daudz aizspriedumu, jo savulaik dzīvojām apstākļos, kad cilvēkus ar invaliditāti praktiski neredzējām, neievērojām, varbūt pat nezinājām, ka viņi mums tādi ir," vērtē Bernharde.
"Tas šobrīd notiek skolās, kurās līdzās citiem klasēs mācās arī skolēni ar īpašām vajadzībām. Un viņi tiek radināti šai videi."
Mudina kopējā darba tirgus dinamika
Starptautiskais uzņēmums "Allnex", kura Latvijas birojā strādā vairāk nekā 200 darbinieku līdz šim nav nodarbinājis cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Tomēr uzņēmums bija to vidū, kas jūnija sākumā piedalījās darba iespēju festivālā "Visiem!", kura misija ir veicināt dažādu riska grupu, tai skaitā cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību.
Jautāts, kas uzņēmumu pamudināja dalībai šajā pasākumā, "Allnex Latvia" personāla atlases un piesaistes speciālists Olafs Bērziņš teic: "Tā ir kopējā darba tirgus dinamika."
"Katrs uzņēmums grib atrast sev darbiniekus. Un, ja mums ir tāda vides pieejamība, ka varam nodarbināt arī cilvēkus ar kustību traucējumiem, kāpēc gan ne."
Mērķis esot kvalificēts darbaspēks atbilstošu funkciju veikšanai uzņēmumā, un tie varot būt arī cilvēki ar kustību traucējumiem.
Uzņēmums, kas nodarbojas ar sveķu, piedevu un savienojumu piegādēm pasaulē, Rīgas birojā piedāvā administratīvo darbu. "Tas ir darbs pie datora – finanses, iepirkumi, cilvēkresursi, IT un tamlīdzīgi," darba pienākumus apraksta Bērziņš.
Lai arī "Allnex Latvia" komandā nav neviena darbinieka ar kustību traucējumiem, uzņēmuma pārstāvis akcentē, ka darba vide birojā tam jau šobrīd ir piemērota. "Birojā ir paceļami galdi un krēsli, lieliska ergonomika," viņš apraksta, piebilstot, ka darba vide uzņēmumā ir fleksibla, kā arī ir iespēja daļēji strādāt attālināti.
"Viss pārējais nav svarīgi"
Arī Bērziņš uzskata, ka jauniešu skatījums uz cilvēkiem ar invaliditāti ir daudz atvērtāks nekā vecākas paaudzes cilvēkiem: "Pozitīvas pārmaiņas šajā jomā notiek."
Vienlaikus viņš neslēpj, ka bijis šokēts par kādu dzirdētu gadījumu Rīgā, kad pēc attālinātas darba intervijas kādā uzņēmumā par atbilstošu atzīts darbinieks pirmajā darba dienā saņēmis pārmetumus par to, ka darba intervijas laikā nav "izrādījis savu invaliditāti".
"Iznāk, ka cilvēks pēc savām prasmēm un kvalitātēm bija atbilstošs amatam, bet problēma izrādās viņa kustību traucējumi."
Arī Bērziņš pats piedalās uzņēmuma darba intervijās un uzsver: "Ja cilvēks atbilst vakancei pēc savām prasmēm, kompetencēm un spējām, izglītības un personības iezīmēm, viss pārējais nav svarīgi."
Izaicinājums – apmācību periods
Tirdzniecības uzņēmumam "Rimi" ir ilggadīga pieredze, nodarbinot cilvēkus ar dažādu invaliditāti – gan ar dzirdes un redzes traucējumiem, gan ar kustību un garīgās attīstības traucējumiem.
"Uzņēmumā strādā diezgan daudz cilvēku ar invaliditāti," stāsta "Rimi" atlases un darba devēja tēla vadītāja Signe Krūma. "Cilvēki ir nodarbināti dažādos amatos, sākot no veikala, kur, iespējams, pašiem cilvēkiem ar invaliditāti ir grūtāk, ņemot vērā, ka ir jāapkalpo klienti, beidzot ar ražošanu un veikalu noliktavām."
Viņa skaidro, ka izaicinājums uzņēmumam šajā ziņā zināmā mērā ir apmācību periods: "Mums ir noteikta mentorprogrammu jebkuram darbiniekam, kas ilgst vienu mēnesi. Tas, ko redzam kā izaicinājumu, cilvēkam ar invaliditāti sākumā dažreiz ir nepieciešama lielāka palīdzība."
"Kopumā tas noteikti ir ieguvums. Jo cilvēki ar invaliditāti ir lojālāki darbinieki, bieži vien uzņēmumā paliek strādāt ilgāk, saprotot dzīves realitāti. Mēs par to ļoti priecājamies un ar prieku uzņemam šos cilvēkus savā kolektīvā."
"Uzrunājot bezdarbniekus, viņi visi parasti ir ļoti drosmīgi un noteikti uzdos ļoti daudz jautājumu par to, kāds būs mans ieguvums, ko jūs man par to dosiet, ka es strādāšu. Savukārt cilvēkiem ar invaliditāti tas vienmēr ir tāds attieksmes jautājums vairāk par to, kā es iestrādāšos, kā iejutīšos kolektīvā, kā mani atbalstīs un palīdzēs, ja tas būs nepieciešams, " attieksmi salīdzina Krūma.
"Mēs negaidām atbalstu, mēs nodarbinām"
"Rimi" pārstāve stāsta, ka sadarbībā ar organizāciju cilvēkiem ar invaliditāti "Sustento", uzņēmumā ir izstrādātas vadlīnijas, kā nodarbināt cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Šogad, piemēram, uzņēmums nodrošina arī izglītojošu semināru ciklu veikalu vadītājiem par to, kā veidot iekļaujošu darba kolektīvu un iekļaut cilvēkus ar invaliditāti darba vidē.
"Mēs negaidām, mēs vienkārši nodarbinām cilvēkus ar invaliditāti," vaicāta par nepieciešamo valsts atbalstu darba meklētāju riska grupu nodarbinātības veicināšanā, teic Krūma.
"Pēdējos gados ir bijušas arī likumu izmaiņas, kas ir uzlabojušas situāciju šajā jomā. Mēs šobrīd šajā jautājumā nesaskatām neko tādu, kas būtu ļoti nepieciešams."
Viņa min, ka Nodarbinātības valsts aģentūra piedāvā iespējas atbalstīt darba vietas pielāgošanu darbiniekam ar invaliditāti, taču "Rimi" šo atbalstu neizmanto, jo uzņēmums esot gatavs darīt to pats, cenšoties veidot iekļaujošu vidi ikdienā.
Ratiņniekam pielāgos arī veikala kasi
"Ja būs kāds cilvēks ratiņkrēslā, kurš teiks, ka vēlas strādāt kasē, mums ir risinājums – mēs pārbūvēsim veikala kasi un nodrošināsim, ka viņš ar ratiņkrēslu tajā var iebraukt," sola "Rimi" pārstāve, atzīstot, ka praksē šādu gadījumu vēl neesot bijis.
Krūma arī teic, ka uzņēmums ir pretimnākošs un elastīgs, ja nepieciešams, pielāgojot gan darba pienākumus, gan darba laiku.
Runājot par cilvēku ar invaliditāti iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, uzņēmuma pārstāve vērtē, ka situāciju uzlabojas, tomēr šajā jomā vēl tāls ceļš esot ejams.
"Mēs paši zinām, kāda daļā sabiedrības ir reakcija kaut vai, piemēram, pie veikala kases, ja kasieris ir nedaudz lēnāks. Un nav svarīgi, vai šim cilvēkam ir invaliditāte vai tās nav, cilvēku attieksme par to, ka viņš ir lēnāks, ir tāda, kāda nu ir."
"Daudzi nemaz negrib strādāt"
Kā vērtē darba aizsardzības un drošības risinājumu kompānijas "Sunstar Group" klientu attiecību speciāliste Anžela Britanova, valsts īpašu uzsvaru liek uz bezdarbnieku apmācībām un integrāciju darba tirgū, bet mazāka uzmanība līdz šim pievērsta cilvēkiem ar invaliditāti, kuri patiesībā arī ir liels potenciāls."
"Manuprāt, šajā jomā traucē kaut kādi mīti. Un patiesībā sabiedrībā gribētos vairāk redzēt to, ka mēs ticam, ka arī cilvēku ar invaliditāti vidū ir talanti," teic uzņēmuma pārstāve.
"Sunstar Group" piedāvā darbu programmēšanā, kā arī pārdošanā un klientu apkalpošanā, piemēram, pa telefonu. "Ja cilvēkam ir ass prāts, labas darba spējas, loģiskā domāšana un komunikācijas prasmes, viņš var veikt šo darbu."
Jautāta par iespējām uzņēmumā nodarbināt, piemēram, cilvēkus ar kustību traucējumiem, Britanova teic, ka darba vidi būtu iespējams pielāgot. Tiesa, būtu jāvērtē, kāda veida pielāgošana nepieciešama.
"Ikdienā sastopamies ar darbinieku trūkumu. Patiesībā ir ļoti daudz cilvēku, kas īsti nemaz negrib strādāt."
Runājot par darba devēju atvērtību cilvēkiem ar invaliditāti, Britanova atzīst, ka, iespējams, trūkst zināšanu ne tikai uzņēmējiem, bet vispār sabiedrībā par to, kādi ir šie cilvēki: "Pastāv dažādi stereotipi, ka cilvēks ar kādiem traucējumiem nebūs derīgs darbam. Bet tas ir mīts – viņam var būt traucējums, bet vienlaikus viņš var būt spējīgs un motivēts darbinieks."
"Mēs kā uzņēmums cilvēkam varam iemācīt visu. Galvenais, lai tu esi atvērts, lai tu ņem šīs zināšanas, lai tu pielāgojies līdzi laikam. Un ja cilvēks ir motivēts, ja viņš ir gatavs mācīties, vēlas attīstīties un grib strādāt, tad kāpēc gan lai arī cilvēkam ar invaliditāti nedotu šo iespēju," spriež uzņēmuma pārstāve.
Lai arī "Sunstar Group" līdz šim nav nodarbināti cilvēki ar invaliditāti, Britanova teic, ka ir atvērti šādiem pieteikumiem, solot izvērtēt pretendentu atbilstību veicamajam darbam.
"Mums varbūt nav tik svarīgi, lai pretendentam būtu konkrēta pieredze, bet gan lai viņam būtu liela motivācija darīt, strādāt un lai degtu acis par to, ko tu dari," viņa piebilst.
Cilvēki ar invaliditāti joprojām izstumto lomā
Lai arī 69% Latvijas darba devēju saskata dažādības vadībā virkni priekšrocību, praksē to īsteno vien retais, – rāda pētījums "Dažādības kompass 2023". Kā galvenie šķēršļi šādai rīcībai tiek minēti sabiedrībā valdošie stereotipi un līdzekļu trūkums.
Gatavību nodarbināt cilvēkus ar veselības traucējumiem apliecinājuši vien 44% no visiem pētījumā aptaujātajiem Latvijas uzņēmumiem.
Cilvēki ar veselības problēmām Latvijas darba tirgū joprojām ir izstumto lomā, – vērtē eksperti. Turklāt īpaši "nevēlami" darbinieki ir personas ar garīgās un intelektuālās attīstības traucējumiem (gatavību nodarbināt šādus cilvēkus pauž vien 31% darba devēju).
Salīdzinot, piemēram, personas ar kustību traucējumiem, ja viņu kvalifikācija un pieredze atbilstu prasībām, savās komandās uzņemtu 58% aptaujāto darba devēju.
Starp atbalsta pasākumiem, kas būtu nepieciešami dažādības vadības jomā, darba devēji visbiežāk minējuši:
- visas ar dažādības vadību saistītās informācijas pieejamību vienuviet elektroniskā formā (79%);
- bezmaksas izglītojošus pasākumus darbiniekiem (78%) un vadībai (66%);
- bezmaksas konsultācijas par dažādības vadības jautājumiem (66%);
- kvalitatīvas rokasgrāmatas par nozīmīgākajiem iekļaujošas darba vides izveides principiem pieejamība (54%).
Foto: Jaunietis arī garīga rakstura traucējumiem Aleksandrs Bisons strādā Parīzes restorānā par konditora mācekli. Francijas uzņēmumiem, kuros ir vismaz 20 darbinieki, vismaz 6% darbavietu jānodrošina cilvēkiem ar invaliditāti. Taču mazāk nekā trešdaļa uzņēmumu šo kvotu izpilda – lielākā daļa veic iemaksas invalīdu profesionālās integrācijas fondā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
