Vai latvieši var atļauties terapiju? Kā izmaksas par terapiju atšķiras visā Eiropā
Kā terapijas izmaksas atšķiras Eiropā? Darbinieki, kas izjūt stresu, bieži apsver iespēju apmeklēt terapeitu, bet vai lielākā daļa cilvēku to patiešām var atļauties? Kurš visbiežāk saskaras ar izdegšanu?
Darbinieki visā Eiropā atrodas pastāvīgā stresā, saskaroties ar ģeopolitiskām krīzēm, kas paaugstina dzīves dārdzību, un automatizāciju, kas apdraud darba vietas. Speciālista apmeklējums bieži tiek ieteikts cilvēkiem, kuri ir uz izdegšanas robežas vai jau ar to saskaras.
Ziņojums, ko sagatavojusi "Eurofound," Eiropas Savienības aģentūra, kas koncentrējas uz darba apstākļu uzlabošanu, analizēja darba vietas stresa līmeni un terapijas izmaksas visā Eiropā.
Tomēr secinājumi ir skarbi. Vidējās izmaksas par dažām privātām sesijām, kas parasti ilgst no 45 līdz 60 minūtēm, dažos gadījumos var sasniegt veselu mēneša minimālo algu.
Kur terapija Eiropā ir vislētākā? Sākot ar labo ziņu, Francija un Spānija izceļas kā divas pieejamākās valstis.
Francijā ne tikai privātās sesijas cena ir salīdzinoši zema, parasti no 50 līdz 80 eiro, bet arī valsts veselības aprūpes sistēma sedz līdz pat 60% izmaksu (līdz 50 eiro). Atlikušo daļu parasti sedz privātā apdrošināšana, ja tāda ir.
Spānijā cenas var būt vēl zemākas, privātā sesija maksā līdz 70 eiro. Privātā apdrošināšana, kas aptver aptuveni katru ceturto spāni, parasti kompensē 15 līdz 20 sesijas.
Kur terapija, salīdzinot ar algām, ir visdārgākā?
Vācija rāda atšķirīgu ainu. Saskaņā ar "Eurofound" datiem privātā apdrošināšana psihoterapijas sesijas nesedz. Viena vizīte var maksāt no 100 līdz 150 eiro, un 10 sesijas var izmaksāt no divām trešdaļām līdz pat visai minimālajai mēnešalgai.
Rumānija šķiet galējais gadījums. 10 privāto sesiju izmaksas var būt vienādas ar mēneša minimālo algu vai pat pārsniegt to līdz pat divarpus reizēm. Ziņojumā norādīts, ka privātās sesijas netiek segtas no apdrošināšanas.
Līdzīga situācija ir Grieķijā. Desmit sesijas var sasniegt pat 170% no mēneša minimālās algas, lai gan dažos gadījumos daļu var segt apdrošināšana.
Latvija ieņem 5. vietu valstu sarakstā, kur terapiju atļauties ir visgrūtāk, ja ņem vērā ieņēmumus un 10 terapijas sesiju summu. Tā var sasniegt 161% no mēneša minimālās algas.
Latvijā vienas sesijas izmaksas svārstās no 40 līdz 115 eiro, Igaunijā cenu amplitūda ir šaurāka, tomēr vidējās izmaksas dārgākas, vidēji tie ir 80-120 eiro. Bet Lietuvā terapija ir vispieejamākā, tur vienas sesijas cena ir no 30 līdz 90 eiro.
Vai privātā veselības apdrošināšana sedz terapiju?
Vairumā gadījumu — jā.
Dānija arī ierindojas starp dārgākajām valstīm (līdz 175%), tomēr apmēram 40% izmaksu sedz valsts, bet papildu daļu bieži kompensē papildu apdrošināšana, kas aptver gandrīz trīs miljonus cilvēku.
Kopumā Īrija var būt viena no valstīm, kur terapija ir vispieejamākā. Sesiju cenas ir samērīgas, no 60 līdz 90 eiro, un, salīdzinot ar vietējām algām, 10 privātās sesijas veido apmēram 32% līdz 48% no minimālās mēnešalgas, turklāt daļu izmaksu bieži sedz apdrošināšana.
Kuri darbinieki visvairāk pakļauti izdegšanas riskam un kāpēc?
Negatīvi darba apstākļi, piemēram, nedrošība par darbu, uzmākšanās, pretrunīgas prasības un pārmērīga slodze, var nopietni ietekmēt garīgo veselību.
Dažas nozares tiek skartas vairāk nekā citas, īpaši tās, kurās ir tiešs kontakts ar cilvēkiem.
Saskaņā ar "Eurofound" datiem visaugstākais emocionālā izsīkuma līmenis (bieži vai pastāvīgi) novērots veselības aprūpes un sociālajiem darbiniekiem – 24,5%.
Vai emociju slēpšana veicina izsīkumu?
Viens no galvenajiem stresa faktoriem veselības aprūpes darbiniekiem ir nepieciešamība slēpt savas emocijas "lielāko daļu laika vai visu laiku".
Izmitināšanas un ēdināšanas nozare ir otrā visvairāk garīgi noslogotā joma — gandrīz 23% darbinieku izjūt izsīkumu. Šeit galvenais stresa avots ir ātrais darba temps un stingrie termiņi.
Izglītības darbinieki ierindojas trešajā vietā — apmēram 20% izjūt garīgu izsīkumu. Līdzīgi kā veselības aprūpē, daudzi jūtas spiesti slēpt savas emocijas.
Tikmēr viszemākais izdegšanas risks konstatēts IT nozarē (13,1%) un valsts pārvaldē (14,1%).
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
