Vai simtgades tēriņi bija pamatoti? Nerimst diskusijas par 60 miljonu vērto svētku "pēcgaršu"
Aizvadītais 18. novembris Latvijai, protams, bija lieli svētki. Bet vai simtgades tēriņi bija pamatoti? Par sešdesmit iztērētajiem miljoniem diskusijas aizvien nerimst. Pasākuma rīkotāji gan uzskata, ka ir panākts labākais iespējamais efekts – svētki svinēti visā Latvijā, neaizmirstot arī reģionus un visas sabiedrības grupas.
Valsts simtgadi svinēja piecus gadus, visvairāk līdzekļu atvēlēts tieši 2018. gadā. Radītas jaunas filmas, izdotas grāmatas un īstenota vesela virkne aktivitāšu: Baltā galdauta svētki, realizēti projekts "Latvijas skolas soma", daudzi citi. Svētku organizatori lepojas, ka simtgades pacilājošā gaisotne bija jūtama it visur.
"Vai tie ir mediķi, kas izveidoja ārstu slavas aleju, sportisti, kas izveidoja sporta slavas zāli un grāmatu 100 gadi Latvijas sportā, vai ugunsdzēsēji, kas radīja dokumentālo filmu," pauž Simtgades biroja koordinatore Aija Tūna.
Daļa sabiedrības uzskata, ka 60 miljoni, kas tiek tērēti svinībām, ir astronomiska summa, uzsverot, ka daļu no līdzekļiem varētu novirzīt citiem mērķiem. Internetā savākti 11 000 iedzīvotāju parakstu, kas atbalstīja iniciatīvu – simtgades līdzekļu novirzīšana vēža ārstēšanai. Par simtgades pasākumiem izskan arī kritiski vārdi. Tostarp no reģionālā tūrisma biznesa pārstāvjiem.
"Tieši tūrismā, kultūrtūrismā, 70% no simtgades varēja izlaist, atstājot uz nākošo gadu. Lai tādas nacionālas naudas apgūtu labāk, mans ieteikums ir daļēji arī vietējām NVO [iedalīt naudu]. Piemēram, Kurzemes foto klubi izveidoja dienas, kuras noteikti varētu pretendēt uz valsts finansējumu, bet nedabūja," norāda Kurzemes tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Artis Gustovskis.
"Man vairāk gribējās paliekošas vērtības. Ja tas būtu Gaiziņkalnā – augstākais tornis Baltijā, būtu gan lietuvieši atbraukuši. Varbūt simtgade bija sēklas materiāls, ko garīgi katrā iesējām," pauž "Baltictravelnews.com" direktors Aivars Mackevičs.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Vienam liekas, ka vajag to būvi, vienam liekas, ka nevajag… Tūrismam vajag! Tūrismam vajag! Ja pamanījāt šos lielos karogus, tā bija šī pilsoniskā iniciatīva, izvietot tos dažādās Latvijas pilsētās," saka Simtgades biroja vadītāja Linda Pavļuta.
Latvijas simtā dzimšanas diena noslēdzās ar dārgāko salūtu valsts vēsturē. Šim pasākumam gan ir rūgtena pēcgarša. Policija atzina, ka nebija gatava tika milzīgiem pūļiem un 11. novembra krastmala nebūt nav labākā vieta tik milzīgiem pasākumiem. Daudzi netika mājās, un beigu beigās izrādījās, ka salūts izmaksājis krietni dārgāk – Rīgas domes finansējuma daļa attiecīgi bijusi nevis 85 000 eiro, bet 170 000 eiro.
