Vai tiešām pilsētniekiem ir jāizvēlas starp kokiem un veloceliņu?
Priecīgs un pozitīvs notikums – top jauns veloceliņš no Rīgas robežas uz Babītes novadu, taču jau atkal būvniecības metodes ir nežēlīgas. Arboristi norāda, ka būvdarbi nāvējoši traumē daudzgadīgas ceļmalas liepas. Vai tiešām koku tuvumā nav iespējams uzbūvēt jaunu veloceļu, nenodarot pāri pilsētas zaļajai rotai?
"900 sekundes" ne reizi vien šovasar ir vēstījušas par jauniem veloceliņiem, kurus būvējot diemžēl nākas ciest ceļmalas kokiem.
Tā dēvētā vecā Jūrmalas šoseja jeb Slokas iela, kas ved uz Babītes novadu. Iela ir visai noslogota, netrūkst arī kravas auto, taču gar ceļu nav pat ietves.
"Latvijas Valsts ceļu" pārstāvis Māris Zaļaiskalns norāda, ka veloceļš un ietve šo posmu padarīs krietni drošāku.
"Šī piekļuve Rīgai, kas nav tālu, nebija atrisināta, tagad, uzbūvējot šo celiņu, šis jautājums tiks atrisināts drošā veidā," atzīst "Latvijas Valsts ceļu" pārstāvis Māris Zaļaiskalns.
Traumētas, sadragātas vai pat pilnībā pārrautas koku saknes. Tā veloceļa būvniecības sākumposmā izskatās būvlaukums.
"Inženieru pasaule ir uzbūvēta uz organikas aizvākšanu, kas ir komposts, saknes utt., ūdens nodrenēšanu un augsnes sablīvēšanu, un tā ir tāda pasaule, kurā dzīvo inženieri." Arborists jeb koku kopšanas speciālists Edgars Neilands norāda, ka būvniecības metodes diemžēl ir šauri vērstas tikai uz laba ceļa izbūvi, neņemot vērā, kas notiek apkārt.
"Mūsdienu inženieri ir pierādījuši, ka viņi var uzbūvēt super ielas, super pilsētas, bet tās nav dzīvojamas, ja tajās nav augu valstības, nav koku, putnu balsu utt."
"Latvijas Valsts ceļu" pārstāvis norāda, ka viņiem pret pilsētas kokiem nav pretenziju, taču šajā gadījumā veloceliņa un ietves izbūve, netraumējot kokus, nav iespējama.
"Neviens kokiem virsū nebrauc tajā gadījumā, ja ir iespējams tikt tālāk, bet te ir kompromiss, jo šeit ir privāta teritorija, ēkas, sētas vienā galā un otrā galā ir mežs. Tad ko – vai nu braukt mežā iekšā un cirst vēl vairāk kokus, vai tomēr atrast nelielo kompromisu?
Ceļu būve var būt ceļmalas kokiem krietni saudzējošāka, norāda arborists. Piemēram, šādas šūnas, kas radītas armijas tanku braukšanai purvainās vietās, ļoti labi darbojas kā pamats asfalta segumam. Veloceliņa gadījumā būtu jānorok tikai desmit centimetri virskārtas.
Pieredze liecina, ka liepām saknes atrodas visai sekli, zemes virskārtā. Tāpēc katra norautā sakne ir nokaltis zars. Taču sekas redzēsim tikai pēc gada vai diviem.
Vairāk nekā divus kilometrus garais veloceliņš tiks pabeigts šajā rudenī. Cerams, ka koki, kas atrodas celiņa malā, izturēs šo pārbaudījumu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
