Vai var palīdzēt šaha spēle? Diskutē par Latvijas pieredzi probācijas jautājumos
Viens no tieslietu sistēmas lielākajiem izaicinājumiem ir atrast veidu, lai ieslodzītie pēc atbrīvošanas iespējami retāk atgrieztos cietumā par atkārtotiem pārkāpumiem. Iesaistīto institūciju pārstāvji šodien sprieda, kas mums Latvijā šajā jomā izdodas un kas ne tik ļoti. Vai šajā procesā dažkārt var palīdzēt šaha spēle?
Pētījumi citās valstīs pierādījuši, ka viens no veidiem, kā samazināt noziedznieku atgriešanos ieslodzījuma vietās ir jēgpilna laika pavadīšana. Piemēram, Brazīlijā šaha spēle ļāvusi recidīva līmeni samazināt līdz 17%, tāpēc šo praksi izmēģināja arī Jelgavas cietumā.
Par to TV3 Ziņās vēstījām pērn oktobrī.
"Tiklīdz uzzināju par čempionātu, uzreiz pieteicos. Mani jau nākamajā dienā uzņēma. Tagad esmu jau pāris partijās guvis uzvaru un esmu apmierināts, ka pieteicos šaha apmācībām," stāstīja ieslodzītais, šaha čempionāta dalībnieks Vjačeslavs Rozeneks.
Ir pagājis gads, un šaha spēle, kā arī citi recidīvu mazinoši mehānismi arī šodienas konferencē, kurā iepazīstināja ar projektu noslēgumu, atzīti par veiksmīgiem piemēriem ieslodzīto integrēšanā sabiedrībā un darba tirgū.
"Vajadzētu spēlēt šahu cietumā, es domāju ārprāts, nu kas tas tāds. Šahs recidīvu var ietekmēt uz pozitīvo pusi. Nekad nedomāju, ka tas tā būs, bet es pajautāju klientiem. Viņi teica – forši, davai," stāsta Jelgavas cietuma sociālā darbiniece Ēvija Teilāne.
Iesaistītās puses savu pieredzi saistībā ar ieslodzīto veiksmīgu atgriešanos sabiedrības dzīvē analizēja, izvērtējot darbu pie diviem projektiem – resocializācijas sistēmas efektivitāte un bijušo ieslodzīto integrēšana sabiedrībā un darba tirgū. Apzinātas pozitīvās tendences un arī trūkumi.
"Darbs ar ģimenēm ir tas trūkstošais elements resocializācijas līdzekļu klāstā, kas vēl varbūt nav leģitimizēts likumdošanā, bet mēs visi apzināmies to, ka ģimene ir ļoti būtisks faktors vai veicinātājs tam, lai notiesātajam būtu papildu motivācija un stimuls brīvībā arī pēc atgriešanās noturēties," skaidro Ieslodzījuma vietu pārvaldes Eiropas Sociālā fonda projektu vadītājs Māris Luste.
Abu projektu laikā veiktas dažādas gan darbinieku, gan ieslodzīto apmācības ar mērķi veiksmīgāk vadīt gan komunikāciju, gan sagatavošanu brīvībai. Un izmaiņas, kaut arī salīdzinoši lēnas, ir neatsveramas.
"Šie ieslodzītie tiek aktivizēti jau ieslodzījuma vietā, un viņš uz probāciju atnāk jau motivēts, ar lielāku izpratni par lietām, ar lielāku izpratni par brīvību," stāsta Valsts probācijas centra Latgales reģiona struktūrvienības vadītāja Iveta Vilcāne.
Iepriekšējos gados cietumā pēc atbrīvošanas atgriezās vidēji katrs otrais. Tie, kas ieslodzījuma vietā atgriezušies trīs un vairāk reižu, kā galveno iemeslu norādījuši tieši nespēju iekļauties sabiedrībā. Speciālistu vērtējumā noziedznieki atkārtoti izdara noziegumu tāpēc, ka nezina, kā sarežģītās dzīves situācijās rīkoties likuma ietvaros.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
