Vairai Vīķei‑Freibergai pasniegta balva par ieguldījumu ceļā uz NATO

Rīgas pilī šī bija atkalredzēšanās diena. Atzīmējot 20 gadus, kopš Latviju uzņēma NATO, pulcējušies bijušie un esošie politiķi, diplomāti, ierēdņi un bruņoto spēku pārstāvji.

Ceļš līdz dienai, kad pie NATO galvenās mītnes tika pacelts Latvijas karogs, nebija nekāda pastaiga rožu dārzā. Pievienošanās nebija pašsaprotama un prasīja daudz pūļu, lai rietumvalstu līderus pārliecinātu, ka arī Baltijas valstis ir pelnījušas būt zem NATO drošības lietussarga, atgādināja Valsts prezidents.

"Šī ir tā diena, kad mēs sakām lielu paldies visiem tiem, kas dažādos laikos un dažādos amatos darbojās, lai mūsu valsts kļūtu par pilntiesīgu NATO dalībvalsti. Šī ir tā diena, kad mēs atgādinām paši sev un savai sabiedrībai, ka  esam šobrīd visdrošākajā situācijā, kādā vien varam būt, jo mēs esam gan NATO, gan Eiropas Savienības dalībvalsts," saka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Novērtējot bijušās prezidentes Vīķes-Freibergas lielo ieguldījumu, Rinkēvičs viņai pasniedza Latvijas Transatlantiskās organizācijas jaunizveidoto balvu.

Pateicības vārdus nepalika parādā arī Vīķe-Freiberga, klātesošos saucot par saviem cīņubiedriem: "Šodien varam tikai atviegloti raudzīties atpakaļ uz šiem vēsturiskiem notikumiem un dziļi nopūsties, un priecāties, ka mums izdevās pa to durvju spraugu iekļūt iekšā, kaut bija, ticiet man, nopietni spēki dažādās vietās un lietās, un līmeņos, kas negribēja, ka mēs tur nokļūtu – negribēja, aktīvi darbojās pretī. Un tamdēļ paldies visiem cīņasbiedriem un, es domāju, galvenokārt visai latviešu tautai."

Kad pavērās vēsturiskā iespēja kļūt par NATO dalībvalsti, Vīķes-Freibergas ieskatā tā bija svarīgākā cīņa, kas Latvijai bija jāizcīna pēc neatkarības atjaunošanas.