Vairākām pašvaldībām nākamgad vajadzēs papildu valsts atbalstu
Reģionālie attīstības centri brīdina, ka bez papildu valsts atbalsta nākamgad vairākām pašvaldībām būs grūtības nodrošināt savu funkciju izpildi. Nāksies atteikties no ielu remontiem, brīvpusdienām un daudziem citiem vajadzīgiem pakalpojumiem. Tas tādēļ, ka izdevumi augot ātrāk nekā ieņēmumi.
Nākamajā gadā pašvaldībām paredzētas vairākas jaunas, obligāto izdevumu pozīcijas, kuras lielākoties tām uzticējusi valsts – jāceļ alga pirmsskolas pedagogiem, katrā novadā jābūt izveidotai pašvaldības policijai, jātiek galā ar kredītmaksājumu pieaugumu un tamlīdzīgi.
"Tas viss kopā veido ļoti lielu summu, kuras šogad nebija, un nākamgad tā summa ir obligāta. Pēc mūsu aprēķiniem vidēji 9% ir tā papildu nauda, neskaitot inflāciju," saka Reģionālo attīstības centru apvienības (RACA) izpilddirektors Vents Armands Krauklis.
Bet, saliekot kopā naudu no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un arī valsts dotāciju, valsts novadiem nākamgad sola ieņēmumu pieaugumu tikai ap vidēji 8 procentiem. Turklāt šāds pieaugums lielākoties ir tikai Pierīgai.
Provizoriskie aprēķini liecinot, ka lielai daļai novadu, piemēram, Krāslavas, Augšdaugavas, Madonas – ieņēmumu pieaugums būs niecīgs – 1%, 3%, vai 4% apmērā. Līdz ar to, Reģionālo attīstības centru vadība lēš, ka 17 pašvaldības nākamgad nebūšot spējīgas nodrošināt pakalpojumus tādā līmenī kā līdz šim.
"Tas noteikti nav pieļaujams, jo tas veido situāciju, ka atšķirība dzīves līmenī, atšķirība pieejamo pakalpojumu līmenī, ar to saprotot arī skolas, bērnudārzus, ceļu stāvokli, daļā Latvijas pasliktināsies un daļā Latvijas palielināsies un šī disproporcija par labu Pierīgai augs," norāda Krauklis.
Viens no piemēriem ir Kuldīga – izdevumi nākamgad viņiem pieaugs par vairāk nekā 12%, bet ieņēmumi vien par 4,4%.
"Tie ir apmēram trīs miljoni, kas būtu nepieciešami, lai mēs būtu tādā nulles pozīcijām un šobrīd pēc prognozēm mums ir nedaudz virs viena. Ja nekas nemainīsies mums būs ļoti jāizvērtē vai mēs varam turpināt būvēt ielas, ietves," teic Kuldīgas domes priekšsēdētāja Inese Astaševska.
Finanšu ministrija (FM) problēmu nenoliedz, taču vienlaikus saka – ne visiem novadiem izdevumu pieaugums būs tik liels, kā šobrīd prognozēts.
"Tas, ko mēs saprotam, ka, jā mums ir dažas pašvaldības, kurām šie ieņēmumi ir mazāki un kur tas pieaugums ir niecīgs, un varētu būt problēmas ar uzņemto saistību izpildi vai kādu no funkciju veikšanai. Vienlaicīgi mēs nevaram piekrist pilnībā RACA aprēķiniem un nevaram piekrist tam, ka 17 pašvaldības nākamā gadā nespēs pildīt pašvaldību funkcijas," norāda FM Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības departamenta direktore Inta Komisare.
Ministrija šobrīd gatavo kritērijus, uz kuriem pamatojoties atsevišķi novadi varētu saņemt papildu palīdzību. Cik daudz tādu būs, pagaidām grūti prognozēt. Vienlaikus top arī piedāvājums kā palīdzēt vietvarām ar kredītmaksājumiem. Šos risinājumus plānots prezentēt 18. oktobrī.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
