Uz saturu

Vairumam optiku draud slēgšana, nespējot pārkvalificēties par ārstniecības iestādēm

Optometrijas nozares speciālisti ceļ trauksmi – ja Veselības ministrija steidzami nemainīs normatīvos aktus, redzes pārbaudes Latvijā kļūs principā nepieejamas. Tas tādēļ, ka spēkā esošie noteikumi jau četrus gadus pieprasa optikas veikalus pārreģistrēt par ārstniecības iestādēm, taču realitātē šī prasība esot teju neiespējama. Šonedēļ likvidēti jau astoņi optometrijas kabineti, un būtībā tas būtu jāizdara pilnīgi visos optikas veikalos Latvijā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kopš 2020. gada optometristi ir atzīti par ārstniecības personām, kas automātiski nozīmē, ka viņi var strādāt tikai ārstniecības iestādēs. Taču realitātē liela daļa šo speciālistu strādā optikas veikalos, un spēkā esošie likumi radījuši situāciju, ka būtībā viņi to dara nelegāli.

Lai gan noteikumi ir spēkā jau četrus gadus, šobrīd jautājums atkal aktualizēts tādēļ, ka aizvadītajā nedēļā pēc Veselības inspekcijas vizītes slēgti astoņi optometrijas kabineti.

Antons Stepanovs
SIA "Briļļu nams" izpilddirektors

"Bija viena pārbaude, kā rezultātā mums liedza strādāt visā Latvijā, visās filiālēs – uz šo brīdi "Alfa" ir kļuvis par tuksnesi ar slēgtiem kabinetiem, apsegtu aparatūru, jo ir liegta darbība."

Optikas veikalu pārreģistrēt par ārstniecības iestādi esot ļoti grūti, piemēram, jānodrošina individuāla ieeja, kas tirdzniecības centros nav iespējams. Tāpat jāizpilda dažādas vides pieejamības prasības. Uzņēmēji saka – tādi noteikumi nav nekur citur Eiropā un arī pie mums optikas šādi strādā jau gadu desmitiem.

Antons Stepanovs
SIA "Briļļu nams" izpilddirektors

"Pirmkārt, gribētos saprast, kāpēc mums vispār jāmaina telpu kods kā tāds. Vai jūs, kā briļļu lietotājs, ienākot optikā, vai jums būtu starpība – šis paklājs ir reģistrēts kā ārstniecība vai tirdzniecība? No tā nemainās pakalpojuma kvalitāte."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Arī Latvijas Optiķu un optometristu asociācijā saka – šīs prasība ir nepamatota un lielai daļai optiku – nerealizējama. Šobrīd 80 procentu no visām briļļu receptēm izraksta tieši optikās, kur ik mēnesi nodrošina vidēji 50 000šu redzes pārbaužu.

Kristīne Detkova
Latvijas Optometristu un optiķu asociācijas valdes priekšsēdētāja

"Primāri optometrists ir tas, kurš nodrošina briļļu, lēcu receptes, pirmās redzes pārbaudes, un optometrists šķiro, kuram vajadzīgs acu ārsts, kuram brilles un acu ārsts nav jātraucē. Pareizi sakārtota sistēma samazina rindas pie acu ārstiem un padara ārstu pieejamāku."

Šobrīd Latvijā ir 193 optikas, un tikai 25 no tām reģistrētas kā ārstniecības iestādes. Visas pārējās, pēc spēkā esošajiem noteikumiem, nekavējoties būtu jāslēdz ciet. Tas nozīmē, ka daļā reģionu redzes pārbaudes vispār nebūtu pieejamas.

Kristīne Detkova
Latvijas Optometristu un optiķu asociācijas valdes priekšsēdētāja

"Ir vairākas pilsētas un apdzīvotas vietas, kur vispār nav acu ārstu un optikas ir vienīgais, kas sniedz kaut kādu redzes aprūpi. Optometristiem tur ir liela slodze, jo viņi nenodarbojas ar ārstēšanu un ievēro kompetences robežas, bet tā plūsma, cik ir daudz cilvēku kabinetos Rīgā un reģionos – reģioni ir daudz vairāk izmanto optometristu pakalpojumus."

Veselības ministrijā par radušos situāciju komentārus šodien nesniedza, solot to darīt rīt – pēc tikšanās ar optiķu un optometristu asociāciju.

Identisku situāciju ar optikas salonu pārreģistrēšanu par ārstniecības iestādēm pirms vairākiem gadiem risināja arī Lietuvā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Arī tur stājās spēkā grozījumi, kas optometristus atzina par ārstniecības personām. Un pēc tam sekoja prasība šiem speciālistiem praktizēt tikai ārstniecības iestādēs. Nozare saprata, ka to izpildīt ir ārkārtīgi grūti, tāpēc gandrīz gadu notika diskusijas un sava veida futbols starp institūcijām – kam tad būtu jārosina izmaiņas noteikumos.

Andrejs Rudanovs
Eiropas Dzīves zinātnes un zināšanu institūta eksperts

"Deviņus mēnešus mums bija tāds kā pudeles kakls ar pacientiem, ar pakalpojumu pieejamību – bija daudz sūdzību, cilvēki rakstīja ministrijām, bija daudz diskusiju, kādēļ pieņēma šādu lēmumu, nedomājot par cilvēkiem, speciālistiem. Mēs arī veicām aptauju, kas pacientiem ir svarīgākais, runājot par veselības pakalpojumiem, un tā bija kvalitāte, speciālisti un telpas, bet nevienam nebija svarīgi, kā šīs telpas ir reģistrētas juridiski."

Lietuvā situāciju atrisināja, pieņemot grozījumus, kuros atrunātas higiēnas prasības un aprīkojums, kādam jābūt optometristu kabinetos un ko ir iespējams realizēt optikas salonos.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm