Slimnīcas Latvijā ir sadalītas līmeņos. Jo augstāks līmenis, jo plašāks pakalpojumu klāsts, speciālistu pieejamība un, protams, naudas plūsma no valsts budžeta.
Jau pērn Veselības ministrija pasūtīja auditu. Proti, vērtējumu, kādus pakalpojumus slimnīcas, īpaši ārpus Rīgas, piedāvā un cik bieži tie nepieciešami.
Viens no aspektiem bija fakts, ka pacienta izmaksas dažādās slimnīcās var atšķirties pat trīskārt. Kāpēc tā, TV3 rīta ziņu raidījumā "900 sekundes" veselības ministre Ilze Viņķele (AP) minēja vēl laikā, kad pētījums bija darba versijā. Īsais secinājums – daudzi pakalpojumi, kas slimnīcai jānodrošina, lai saglabātu līmeni, tiek izmantoti reti.
"Tas nozīmē, ka nodokļu maksātājs maksā par kāda ārsta nepārtrauktām diennakts dežūrām, kur cilvēks pavada laiku, lai izgulētos, lasītu, cerams, speciālo literatūru. Daļa jau apzinās, ka šāda izlikšanās par to līmeni, kas ir pieteikts, pakalpojumiem, kas ir uz papīra, agrāk vai vēlāk ir jābeidz," sacīja Ilze Viņķele.
Iespējamās izmaiņas līmeņos, kas veiktas, pamatojoties uz Veselības inspekcijas analīzi, informatīvā ziņojuma formā otrdien uzklausīja valdība. Noprotams, ka visvairāk izmaiņu varētu skart trešo līmeni.
Starp tām, ir, piemēram, Kuldīgas slimnīca. Saskaņā ar datiem tā tikai nedaudz atpalika no prasības par vismaz 500 pieņemtām dzemdībām gadā, taču traumatoloģijas pakalpojumi sniegti tikai 60% apmērā, reanimācijas un anestezioloģijas nodaļā 25%.
Slimnīcas vadītājs TV3 Ziņām datus sauc par nekorektiem – tie esot balstīti uz decembra rādītājiem, kad bijis salīdzinoši kluss periods.
"Mums diezgan ilgi bija, ka tukša tā nodaļa stāvēja. Pēdējās divas nedēļas nodaļa visu laiku ir pilna. Paņem ne tikai vienu mēnesi, kas ir sliktākais, kā es uzskatu. Bet paņemam gada griezumā, kas rādās," norāda Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Agris Rozenfelds.
Tas, ko vēlas Veselības ministrija, ir kaut kas līdzīgs kā izglītībā ar skolu tīklu. To centralizēt.
Tas nozīmētu, ka daudzi pakalpojumi, piemēram, traumatoloģija, reģionos koncentrētos augstāka līmeņa slimnīcās. Kuldīgas gadījumā Liepājā, Talsos vai Ventspilī. Citos reģionos, attiecīgi tuvākajā ceturtā līmeņa slimnīcā.
"Tā kā tiek pasniegts tagad, protams, ka neatbalstām. Ieguvums būs tik daudz kā naudas ekvivalents Veselības ministrijai, bet vairāk nekam citam ieguvumu nebūs. Vai mēs spēlējamies ar iedzīvotāju dzīvībām? Paši izvēlējāties dzīvot laukos un līdz ar to paši esat vainīgi? Grūti pateikt," norāda Rozenfelds.
Tas, ka viens no sasniedzamajiem mērķiem ir naudas ekonomija, Veselības ministrija nenoliedz. Taču vienlaikus vēlas, lai slimnīcas koncentrētos uz mazāk apmaksātu, bet ne mazāk pieprasītu ikdienas pakalpojumu sniegšanu.
"Šeit mums ir jānodala tā šķietamā ērtība dzemdēt pavisam netālu no mājām pret drošību. Vērtējot Somijas pieredzi – viņi savas dzemdētājas ved uz nedaudz attālākam slimnīcām, garantējot iespēju tur uzturēties, līdz bērniņš nāk pasaulē. Koncentrējot sarežģītākus pakalpojumus reģionālās slimnīcās, lokāli nodrošinot pienācīgu, kvalitatīvu ambulatoro aprūpi," uzsver veselības ministre.
Vienlaikus veselības ministre turpina uzturēt spēkā solījumu, ka nevienu no šobrīd strādājošām slimnīcām nav paredzēts slēgt. Runa ir tikai par līmeņiem jeb sniegtajiem pakalpojumiem. Kā tie mainīsies, kļūs skaidrs līdz oktobrim.
Savukārt darboties pēc jaunā – mainīto līmeņu – principa slimnīcā plānots sākt no nākamā gada. Ar katru slimnīcu, ar katru pašvaldību, kurā tā atrodas, Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests, kurš slēdz līgumus par pakalpojumu iepirkumu, plānots runāt atsevišķi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
