Valdība vēl nevieš skaidrību, kā Rīgu savienos ar "Rail Baltica" pamattrasi

Par gadsimta projekta īstenošanu ministri lēma gaidāmo svētku noskaņā. Pirms sēdes valdības namā iedegta Ziemassvētku egle.

Svētku pasākums ministrus vieno, bet lemšana par "Rail Baltica" – šķeļ. Pirms divām nedēļām pēc asas vārdu apmaiņas starp premjeri Eviku Siliņu (JV) un satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P) valdība konceptuāli vienojās, ka primāri jāpabeidz būvdarbi Rīgas un lidostas stacijā, kā arī jāuzbūvē dzelzceļa trase no Lietuvas līdz Igaunijas robežai.

Tomēr pretēji Briškena redzējumam galvaspilsētā un lidostā no "Rail Baltica" trases sākotnēji, visticamāk, varēs nokļūt ar esošajiem vilcieniem, pa padomju standarta platuma sliedēm.

"Mēs noteikti nodrošināsim savienojumu ar Rīgu – vai tas būs ar "Rail Baltica" konkrētām sliedēm, vai sākotnēji ar "Latvijas Dzelzceļu", tas ir atvērts jautājums. Ir izskanējuši viedokļi, ka tas tikai savienos trīs Baltijas valstis un trauksies cauri Latvijai, nē, tā tas nebūs," teica Siliņa.

Šodien valdība vienojās, ka līdz nākamā gada novembrim tomēr vēl tiks vērtēts, kuru no stacijām – Rīgu vai lidostu – savienot ar "Rail Baltica", izbūvējot Eiropas standarta platuma sliedes.

"Veiksim arī tehniski ekonomisko pamatojumu un arī potenciālu privāta finansējuma piesaistes analīzi, lai izvērtētu, vai jau pirmajā kārtā varam savienot kādu no Rīgas starptautiskajām stacijām jau ar Eiropas platuma sliežu dzelzceļu. Esmu pārliecināts, ka analīze parādīs, ka šis ir ekonomiski ļoti saprātīgs lēmums," teica Briškens.

Valdība arī uzdeva līdz nākamā gada jūlijam Satiksmes ministrijai kopā ar Finanšu un Ekonomikas ministriju precizēt vērienīgajam projektam nepieciešamo finansējumu un noteikt izmaksu griestus.

No 230 kilometru garās pamattrases, kas jāuzbūvē Latvijā, šobrīd naudas pietiek 40 kilometru izbūvei.