Krievijas pilsoņiem noteiktie uzturēšanās nosacījumi atbilst Satversmei

Satversmes tiesa pasludinājusi spriedumu lietā, kas attiecas uz aptuveni 25 000 Krievijas pilsoņu. Runa ir par Latvijas iedzīvotājiem, kuri savulaik paši atteicās no Latvijas pases un izvēlējās kļūt par Krievijas pilsoņiem.

"Spriedums Latvijas Republikas vārdā," norāda Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš. Pasību, ko ieviesa pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā, ka agresorvalsts pilsoņiem jāzina latviešu valoda, lai viņi nezaudītu tiesības dzīvot Latvijā, Satversmes tiesa atzinusi par atbilstošu valsts pamatlikumam.

Tiesas priekšsēdētājs uzsver, ka Latvijas pienākums ir rūpēties gan par latviešu valodu, gan nacionālo drošību, īpaši Krievijas izvērstā kara laikā: "Valsts būtībā ir izveidojusi mehānismu, kā tā var pārliecināties par to, vai šeit pastāvīgi dzīvojošie Krievijas Federācijas pilsoņi ir tādi, kas nerada apdraudējumu Latvijas valsts sabiedrībai. No vienas puses, tā ir prasība zināt valsts valodu. No otras puses, šajā procesā ir iespējams saņemt valsts drošības iestāžu atzinumu par to, ka konkrētā persona var radīt apdraudējumu."

Nozīmīgs šis spriedums ir iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (JV): "Man bija svarīgi pārliecināties primāri, kāds būs Satversmes tiesas lēmums par to, vai attiecīgi šie grozījumi Imigrācijas likumā ir atbilstoši Satversmei, jo mēs esam jau uzsākuši atbilstoši likumam noteiktās procedūras. Manuprāt, tas, kas vēl bija svarīgi, un ko mēs esam teikuši, par šo individuālo pieeju. Proti, ko arī Satversmes tiesa norādīja, ka tas nav kolektīvās izraidīšanas jautājums."

Jauno regulējumu Satversmes tiesā bija apstrīdējuši vairāki desmiti Krievijas pilsoņu. Viena no viņu pārstāvēm neslēpj sarūgtinājumu par spriedumu. Viņa norāda, ka cīnās par gados veco Krievijas pilsoņu tiesībām dzīvot Latvijā.

"Zināmā vecumā tas ir grūti, pat ja tu runā un saproti latviski. (TV3: Bet tās zināšanas bija jāapliecina otrā zemākajā līmenī cilvēkiem, kuri te dzīvojuši gadu desmitiem.) Tieši tā, bet izkrita viņi tieši rakstiskajā daļā. Un, ja tu esi pensijā, nestrādā un neraksti tekstus, var saprast, ka tev tas varētu būt pagrūti," stāsta sūdzības iesniedzēju pārstāve Elizabete Krivcova.

Pēc zaudējuma Satversmes tiesā sūdzības iesniedzēju pārstāve atzīst, ka vēl ir vērts turpināt cīņu Eiropas Cilvēktiesību tiesā.