Valsts aizsardzības dienesta ideja vēl jāatbalsta Saeimai. Vai parlamentā būs šķēršļi?

Aizsardzības ministrija nolēmusi ieviest vispārēju valsts aizsardzības dienestu. Sievietēm tas būs brīvprātīgs, bet visiem 18 līdz 27 gadus veciem vīriešiem, kuri ir pilsoņi, obligāti būs jāizvēlas viens no četriem dienesta veidiem: 11 mēnešus dienēt armijā, Zemessardzē, apgūt vada komandiera kursu augstskolā vai pieteikties alternatīvajam dienestam.

Saeimas Aizsardzības komisijas vadītājs Juris Rancāns, kurš pārstāv "Konservatīvos", lēš, ka Saeima par obligātā dienesta atjaunošanu varētu lemt jau tuvākajos mēnešos: "Kopumā šo iniciatīvu vērtēju pozitīvi, jo mēs saprotam, ka ģeopolitiskā situācija ir strauji mainījusies. NATO ir pieņēmusi dažādus lēmumus, tajā skaitā izvietot šeit pastāvīgo klātbūtni – brigādes lieluma vienību Latvijā. Un mums ir tomēr jāizpilda savi mājasdarbi. Un mums ir jāatrod efektīvākais veids, kā salīdzinoši īsā laikā apmācīt mūsu karavīru rezervi, kura, pasarg Dievs, vajadzības gadījumā būtu pieejama ļoti ātri mums visiem un valsts aizsardzībai."

Atbalstu pauž arī koalīcijas partneri no Nacionālās apvienības, uzsverot, ka obligāto dienestu bija jāatjauno jau sen.

"Es pats personīgi sniedzu šādu likumprojektu 2017. gadā, ka vajag mums faktiski ieviest obligāto karaklausību. Jo mums pietrūkst cilvēku, kas prot rīkoties ar ieroci, kuriem ir pavisam konkrētas militārās prasmes. Un ir pilnīgi skaidrs, ka vienīgais veids, kā mēs to varam izdarīt, ir atjaunot obligāto militāro dienestu. Nevar būt tāda situācija, ka cilvēki, jauni vīrieši, jauni pilsoņi Latvijā nezina, ko darīt. Viens ir, ka viņi nezina, ko darīt, otrs – viņi nemāk. Ja rīt iebruktu, kurš māk ar ieroci rīkoties?" pauž Saeimas Aizsardzības komisijas deputāts Edvīns Šnore.

Tāpat Aizsardzības ministrijas plānus atbalsta premjera partijā, vienlaikus gan vēršot uzmanību, ka obligātais dienests ir jāatjauno, izvairoties no pagātnes kļūdām.

"Šai sistēmai jābūt caurskatāmai, godīgai, bez korupcijas. Es atkārtoju vēlreiz – mēs iekritīsim 1990. gados, ja paliks tā – kurš tik varēs, izvairīsies. Un tad tas nekļūs par Somijas modeli, kur tas ir pilsoņa pienākums un arī gods tajā pašā laikā. Līdz ar to šeit šis jāievieš, cik var caurspīdīgi, cik var godīgi un pilnīgi bez korupcijas. Un tad tas strādās," vērš uzmanību Saeimas Aizsardzības komisijas deputāts Ainars Latkovskis (JV).

Obligātās karaklausības atjaunošana ir viena no retajām iecerēm, kurai parlamentā ir plašs atbalsts. Par to sola balsot arī opozīcija.

"Obligātā karaklausība jau sen vajadzīga ne tikai aizsardzības spējām, bet vīrišķības trenēšanai un audzināšanai. Katram jauneklim būtu jāiziet attiecīgs mācību kurss, lai mums vīrišķība neatpaliktu no citām valstīm. Katrā ziņā mana balss ir šādai iecerei," stāsta Jānis Urbanovičs (S).

Lai kara dēļ stiprinātu Latvijas drošību, savas balsis sola arī opozīcijas deputāti no ZZS. "Nedod Dievs, protams, bet, domājot arī par iespējamo mobilizāciju nākotnē, droši vien būtu labi, ka vismaz ir izieti Zemessardzes kursi vai zināma daļa dienesta, lai zinātu kurā brīdī, ko un kādā veidā darīt, ja nonākam kaut kādā galējā situācijā. Es šobrīd neredzu iemeslu, kāpēc mēs varētu neatbalstīt, jo ir pavisam citi apstākļi, kādus mēs negaidījām, kādiem nebijām gatavi," pauž Uldis Augulis (ZZS).

Obligāto dienestu plānots atjaunot pakāpeniski. Sākotnēji tam varēs pieteikties brīvprātīgi. Pirmais iesaukums plānots nākamā gada janvārī.