Valsts kontrole: Jāpieliek lielākas pūles, lai nodrošinātu pedagogu ataudzi
Pēdējo gadu Izglītības ministrijas darbs nav bijis gana efektīvs, lai atrisinātu pedagogu trūkumu Latvijā. Ar šādu secinājumu šodien klajā nākusi Valsts kontrole. Revidenti arī pārmet, ka līdz šim ne gluži labi veicies ar jauno pedagogu noturēšanu – katrs trešais skolotājs pirmajos piecos gados darbu skolā tomēr pamet. Un izrādās – galvenais darba uzteikšanas iemesls pat nav daudzkārt pieminētais zemais atalgojums.
Valsts kontrolei revīzijā, kurā tie vērtēja, vai sagatavojam nepieciešamos pedagogus un arī rūpējamies par to palikšanu profesijā, secinājumu daudz, arī tādi, kas par nozari atbildīgajai ministrijai nav glaimojoši. Piemēram, revidenti noskaidrojuši, ka pedagogu ataudze Latvijā nemaz netiek efektīvi plānota, ir neskaidrs arī pedagoģijas studiju budžeta vietu sadalījums, kas nereti nemaz nav sasaistīts ar reālo pedagogu pieprasījumu.
"Ja mēs runājam par pedagogu nodrošinājumu, cik mēs sagatavojam pedagogus, tad varētu būt daudz, daudz labāk. Varētu būt daudz lielāka skaidrība par to, cik daudz un kādi skolotāji mums ir nepieciešami, daudz lielāka skaidrība, kā šos skolotājus piesaistīt un vidusskolēnus motivēt studijām."
Kā piemēru Valsts kontrole min visiem zināmo – Latvijā ilgstoši trūkst eksakto priekšmetu skolotāju. Taču izrādās – sešu gadu laikā mēs esam spējuši sagatavot tikai 180 dabaszinību, fizikas, ķīmijas un bioloģijas skolotāju jeb nieka 30 speciālistu gadā.
Turklāt revidenti secinājuši, ka problēma nav tikai ar skolotāju piesaisti – jau tā trūkstošos jaunos pedagogus mēs arī nespējam skolās noturēt.
Lai gan ik gadu universitātes sagatavo šķietami pietiekami daudz – ap 1000 pedagogu, no kuriem 80% pēc absolvēšanas arī tiešām sāk skolās strādāt, liels ir to atbirums – pirmo piecu gadu laikā pat vairāk nekā trešdaļa skolotāju nolemj tomēr darbu pamest.
"Un mēs noskaidrojām, ka tam ir vairāki iemesli un atlīdzība nav galvenais no tiem, ir šīs nemitīgās izmaiņas izglītības procesa organizēšanā. Nav neviens pret attīstību nozarē, bet izmaiņām ir jābūt plānotām un konsekventām. Mēs nevaram teikt, ka būs šādi, un divas nedēļas pirms izmaiņas stājas spēkā pateikt, ka tas būs citādi."
Izglītības ministre Anda Čakša (JV) šodien par revīzijā secināto bija sasaukusi arī preses konferenci, kurā gan atturējās vērtēt, vai ministrijas paveiktais ir vērtējams kā nepietiekams. Čakša gan uzskata – tieši atalgojuma celšana, daudzas problēmas varētu atrisināt. Mērķis aizvien esot panākt, ka pedagogs pelna 2500 tūkstošus eiro mēnesī un šādai summa jau būtu jāspēj motivēt jaunus cilvēkus gan ienākt skolās, gan arī tur palikt.
"Un, kad esam dabūjuši to, varam iet visus nākamos soļus. Jo mēs varam atvērt vēl 1000 vietas matemātikas skolotājam, bet viņi izmācīsies un neies tur strādāt. Ja man no skolas aizvilina projām cilvēkus uz digitālajām un analītikas kompānijām, tas nozīmē, ka cilvēki ir labi, tikai viņiem nav atbilstošas samaksas. Tātad bāzē atalgojums, atbalsta sistēma, sabiedrības novērtējums, un būs mums šie skolotāji."
Vienlaikus Valsts kontroles revīzijā izskan arī kritika pašvaldību virzienā, kas skolu tīkla sakārtošanai turpina pieiet formāli. Proti, reorganizācija aizvien nereti notiek tikai uz papīra, skolu nevis slēdzot, bet to pārveidojot par citas izglītības iestādes filiāli.
"No Valsts kontroles ir arī ieteikums mums atbildīgāk sekot līdzi šiem lēmumiem, un jāsaka, ka šobrīd tie lēmumi, ko pieņem pašvaldības, ka tiek reorganizēta izglītības iestāde, bet saglabāta īstenošanas vieta, šie lēmumi tiek ar pašvaldību individuāli izrunāti, un mēs sagaidām no pašvaldībām argumentāciju, kādēļ tieši šāds lēmums tiek pieņemts."
Valsts kontrolē arī norāda, ir vēl viens veids, kā skolotāju algas celt. Piemēram, Saldus novads, kam savu skolu saimniecību pamazām ir izdevies sakārtot, pērn ietaupīja vairāk nekā 300 tūkstošu eiro un šo naudu novirzīja savu skolotāju algu celšanai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
