Valsts policija iebilst pret izmaiņām Ieroču aprites likumā

Priekšlikums atļaut jauniešiem jau no 16 gadu vecuma medībās izmantot šaujamieroci Saeimas deputātu vidū jau izraisīja asas diskusijas. Tomēr likuma jaunā redakcija 2. lasījumā tika pieņemta. Valsts policija šo iniciatīvu jau sākotnēji neesot atbalstījusi. Turklāt, padziļināti analizējot jauno pantu, parādījušies zemūdens akmeņi. Policijas ieskatā likums iecerētajā redakcijā vērsts nevis uz jauniešu iespējām, bet jebkura pieaugušā tiesībām medīt.

"Jebkurš pieaugušais, kuram vecāki ir dzīvi, var saņemt šādu atļauju un doties medībās. Pastāv vēl viens variants, ka ir likumiskais pārstāvis – aizgādnis. Ja mēs skatāmies Civillikumā, kad tad ieceļ aizgādni, ja ir problēmas ar alkoholu un tu vari nodarīt kaitējumu ģimenē, tad ieceļ aizgādni, un arī tanī gadījumā viņš varētu iet kopīgi medīt," saka VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes (GKPP) priekšnieka vietnieks Lauris Arājs.

Policijas skaidrojumā tas nozīmē, ka pie ieročiem varētu atkal ķerties arī tie, kam savulaik kādu pārkāpumu dēļ ieroča nēsāšanas un lietošanas atļauja anulēta, piemēram, par auto vadīšanu reibumā. Izmaiņu virzītāji – Latvijas Mednieku asociācija (LMA) skaidro, ka šāda situācija nebūtu iespējama, jo medības regulē ne vien Ieroču aprites likums, bet arī Medību likums un Medību noteikumi.

"Šobrīd jau ir iekļauta norma, ka ieroci medību laikā, un šajās medībās jāpiedalās arī ieroča īpašniekam, drīkst nodot tikai personai, kurai ir līdzvērtīga ieroča glabāšanas atļauja. Tātad – viņam ir tādas pašas kategorijas ieroča atļauja, bet viņam nav līdzi savs ierocis. Tad draugs viņam var iedot to savu ieroci uz medību laiku, pats piedaloties šajās medībās," norāda LMA valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks.

Arī Zemkopības ministrijā (ZM) uzsver – jaunā likuma redakcija neatceltu citu normatīvo aktu prasības un ierobežojumus. Turklāt par šādu rīcību tāpat kā līdz šim draudētu bargs sods.

"Ir šī te ieroča īpašnieka atbildība – nedod Dievs, viņš savu ieroci būs uzticējis personai, kurai šīs tiesības ir atņemtas, tātad – ir liegums viņu izmantot. Tā ir atbildība, tas ir ļoti smags pārkāpums. Un līdz ar to pats ieroča īpašnieks riskē saņemt šo liegumu, šo ierobežojumu lietot ieročus," skaidro ZM Meža departamenta Meža resursu un medību nodaļas speciālists Jānis Bārs.

Mednieku asociācija arī sola papildināt esošos medību noteikumus un detalizēti aprakstīt kārtību, kādā jaunieši drīkstētu piedalīties medībās, atrunājot arī vecuma cenzu.

"Tās varētu būt tikai individuālās medības, tad, kad sēž tornī vai medī arī pieiešanu, vai arī var būt ūdens putnu medības. Tātad – šie 16 un arī augšējie griesti, mēs viņus noteiksim. Es domāju, tie nekādā gadījumā nedrīkstētu pārsniegt 18 gadus," piebilst Barviks.

Tikmēr Valsts policija norāda arī uz draudiem par to, ka ieroči nonāktu psihiski nesagatavotu jauniešu rīcībā.

"Sanāk, ka neviena persona, kura paņems rokās ieroci, nav pārbaudīta policijā, vai viņai nav garīgas problēmas, vai viņai nav citas indikatīvas īpašības, ka viņš nevarētu to darīt, ka viņam ir tieksme nogalināt citus, vai vēl kaut ko," atzīst policijas pārstāvis.

Lai šādas situācijas novērstu, Ieroču aprites likuma jaunajā redakcijā policija ieviesusi precizējumus un papildus prasības. Tās paredz noteikt vecuma ierobežojumu no 16 līdz 18 gadiem, papildināt pantu ar prasību pēc Valsts meža dienesta izsniegtas mednieka apliecības, kā arī ar prasību iegūt vecāku vai likumisko pārstāvju rakstveida piekrišanu un Valsts policijas atļauju, un citas detaļas. Likumsargi jauno redakciju iesnieguši izskatīšanai atbildīgajā komisijā. Tās sēde paredzēta nākamotrdien. Tikmēr mednieku kolektīva pārstāvji tās vērtē kā pārāk stingras un birokrātiskas.