Pie Brīvības pieminekļa par spīti drēgnajam laikam tiešām sapulcējušies ļoti daudz cilvēku. Tagad šeit pārtraukums svinīgajam koncertam, gaidām Valsts prezidenta Egila Levita svinīgo uzrunu svētkos.
Šī arī būs īpaša uzruna. Pirmkārt, tāpēc, ka Levitam tā varētu būt pēdējā 18. novembra runa. Jau vasarā Saeimai jāvēlē jauns vai nu jāpārvēlē esošais prezidents uz otro pilnvaru termiņu. Otrkārt, prezidenta uzruna atgriežas šeit Brīvības pieminekļa pakājē pēc divu gadu pārtraukuma. Iepriekšējos gados spēkā bija pulcēšanās ierobežojumi, tāpēc arī valsts svētkos prezidents pie tautas vērsās ar video uzrunas starpniecību.
Šo tradīciju, 18. novembra svētku Valsts prezidenta uzrunu, aizsāka Vaira Vīķe Freiberga pirms nu jau varāk nekā 20 gadu. Pirmā notika Doma laukumā, un tālāk jau pārcēlās uz šejieni pie Brīvības pieminekļa.
Nedaudz vairāk par pašu šīs dienas svētku programmu. Pēc preizdenta runas un himnas dziedāšanas, turpināsies svētku koncerts un mūziku šeit spēlēs līdz pat desmitiem vakarā. Tāpat šogad arī īpaši izvērsta plaša pasākumu programma vairākos parkos Rīgas apkaimēs. Tur uzstādīti lielie ekrāni, spēlē orķestri un sadziedās kori, sasildīties var ar dažādiem siltiem dzērieniem.
Ar ko vēl jārēķinās? Ņemot vērā dzīves dārdzības krīzi, šogad galvaspilsēta svin taupīgāk. Tas nozīmē, ka nebūs tradicionālā centrālā svinību notikuma – svētku uguņošanas, vai lāzeršofa. Un arī citi tēriņi piebremzēti.
Šogad arī īpaši padomāts par vides noformējumu. Pilsētā centrā un apkaimēs atrodamas arī gaismas instalācijas ar latviešu tautasdziesmu spēka vārdiem.
Šogad valsts svētku noformējuma un satura idejiskais vadmotīvs ir iekšējās brīvības neatkarība no ārējiem apstākļiem. Par to savā dzejā runājis arī Knuts Skujenieks, kura dzejas rindas novembrī lasāmas uz pilsētvides stendiem un afišu stabiem. Līdzās tām izvietoti arī stāsti par Latvijas dzimtās glabātiem mūsu valsts karogiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
