Valsts prezidenta vēlēšanas: augstā amata kandidātu dzīvesgājumi
Saeima trešdien izlems, kurš turpmākos gadus būs valsts augstākā amatpersona – jau plkst. 10 ārkārtas sēdē gaidāms balsojums par nākamo Valsts prezidentu. Un šobrīd partijas virzījušas trīs kandidātus.
Atsevišķi Saeimas opozīcijā esošie partijas "KPV LV" deputāti, kā arī pie frakcijām nepiederošais Aldis Gobzems, Valsts prezidenta amatam nominējuši "KPV LV" iekšējo opozicionāru, Saeimas deputātu Didzi Šmitu. Viņš ir dzimis 1975. gadā, studējis Latvijas Universitātē un Parīzes Dienvidu universitātē, iegūstot maģistra grādu starptautiskajās attiecībās. Pēc tam strādājis Latvijas Ārlietu ministrijā.
Šmits darbojies Tautas partijā, vēlāk dibinājis partiju "Jaunlatvija", kas pēc neveiksmīga starta 2009. gada pašvaldību vēlēšanās apsvērusi apvienošanos ar topošo Aināra Šlesera un Andra Šķēles vadīto apvienību "Par labu Latviju!". Šmits līdz šim arī darbojies dažādās ar zivjsaimniecību un pārtikas rūpniecību saistītās organizācijās.
Tiesībsargu Juri Jansonu Valsts prezidenta amatam virza Saeimas opozīcijā esošā partija Zaļo un Zemnieku savienība. Jansons dzimis 1973. gadā, studējis Latvijas Universitātē un Rīgas Stradiņa universitātē. Kopš 2011. gada Jansons ieņem tiesībsarga amatu. 2016. gadā viņš ir pārvēlēts amatā. Tiesībsarga pilnvaru termiņš ir pieci gadi.
Kopš 1994. gada Juris Jansons strādājis dažādās valsts iestādēs – Latvijas Bankā, Tieslietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā, kā arī vadījis Rīgas slimokases maksātnespējas procesu.
Koalīcijas partiju vairākums šobrīd Valsts prezidenta amatam virza Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Viņš ir dzimis Rīgā, 1955. gadā, bet 1972. gadā kopā ar ģimeni emigrējis uz Vāciju. Tur ieguvis politologa un jurista grādus, bet, sākoties Atmodai, aktīvi iesaistījies Latvijas neatkarības atjaunošanas kustībā. Pēc neatkarības atjaunošanas Levits ievēlēts 5. Saeimā no "Latvijas ceļa" saraksta.
Vēlāk viņš kļuvis par tieslietu ministru un Ministru prezidenta biedru Valda Birkava valdībā. Pēc Birkava valdības demisijas Levits no politikas aizgājis, kļūstot par Latvijas vēstnieku Austrijā, Šveicē un Ungārijā. 1995. gadā, kad Latvija kļuva par Eiropas Padomes dalībvalsti, Levits iecelts par Eiropas Cilvēktiesību Tiesas tiesnesi, bet no 2004. gada maija, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, viņš kļuvis par Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi. Šo amatu Levits ieņem joprojām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
