Valsts valoda kā drošības jautājums – rosina paplašināt sodīšanas iespējas par necieņu pret to
Lai publiskajā saziņā nostiprinātu valsts valodas lietošanu, ir nepieciešamas gan likuma izmaiņas, gan plašāku pilnvaru piešķiršana policijai. Šādas atziņas izskanēja Rīgas domē notikušajā diskusijā. Tās rīkotāji sagaida drīzus uzlabojumus, uzsverot, ka latviešu valodas stiprināšana ir arī valsts drošības jautājums.
Par klaju necieņas izrādīšanu pret valsts valodu likums paredz sodu līdz 700 eiro. Taču to var piemērot tikai Valsts valodas centrs. Tas nav pareizi, saka šīs iestādes vadītāja Inese Muhka. Viņasprāt, tiesības sodīt par latviešu valodas necienīšanu ir jāpiešķir arī policistiem.
"Valsts valodas centra daži inspektori nevar nostāvēt pretī tiem agresīvajiem cilvēkiem, ar kādiem mēs sastopamies. Šai normai ir jābūt tādai, kuru var piemērot gan Valsts policija, gan pašvaldības policija."
Tomēr, kā uzsver Rīgas pašvaldības policijā, normas piemērošana likumsargiem sagādātu problēmas, jo tā ir plaši interpretējama.
"Tas, kas attiecas uz cieņu un necieņu, tās ir tiešām tādas ļoti individuāli vērtējamas [normas]. Tā norma, kas šobrīd ir uzrakstīta, ir maz saprotama. Ļoti vēl grūti policijas darbiniekam – mums daļa diemžēl ir, likums kā pieļauj, ar vidējo izglītību, ne ar augstāko. Pat starp cilvēkiem ar augstāko izglītību ne vienmēr var atrast šo kopsaucēju."
Arī Satversmes tiesas tiesnese Veronika Krūmiņa vērš uzmanību tam, ka likums ir grūti piemērojams, tāpēc tas būtu precizējams.
"Klaja necieņa pret valodu, tieši "klaja necieņa" ir jēdziens, kurš jāpiepilda ar saturu katrā konkrētā gadījumā. Un tādā acīmredzamā notikumā, gadījumā to, manuprāt, ļoti vienkārši var saskatīt. Taču mums bieži vien ir tādi robežgadījumi, un te ir jājūt, kādā līmenī, ar kādu attieksmi cilvēks kaut ko ir paudis. Tāpēc tas ir samērā grūti piemērojams."
Tikmēr Rīgas domes deputāte un Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna skaidro, ka Saeimas darba kartībā jau ir likuma labojumi attiecīgās normas precizēšanai.
"Lai, tā teikt, "ielasītu" šajā pantā situācijas, kurās šī necieņa pret valodu varbūt nav tik tieša, bet tā faktiski tiek izpausta, piemēram, ar attieksmi ne tieši verbāli. Piemēram, arī es ar jums šobrīd varētu runāt ļoti solīdi, bet izmantot dažādas neverbālas metodes, tādējādi izrādot necieņu. Lai tas tvērums ir tāds plašāks un mūsdienu situācijai, kādā mēs arī šodien atrodamies, atbilstošāks."
Taču likuma izmaiņas Saeimā iestrēgušas, ko Lauma Paegļkalna skaidro ar atsevišķu partiju nevēlēšanos palielināt sodus par pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā. Arī šādas izmaiņas ietvertas piedāvātajā regulējumā.
Šīs diskusijas rīkotāja, Rīgas domes deputāte Liāna Langa sagaida drīzu risinājumu, uzsverot, ka runa ir par valsts drošību.
"Valsts valoda, kā kopīga saziņas valoda publiskajā telpā, ir arī ne vien latviešu valodas jautājums, ne vien mūsu valsts identitātes jautājums, bet arī mūsu drošības jautājums. Un, piemēram, Ukrainā to ir ļoti labi sapratuši. Mums nav jāgaida tanki, lai arī mēs to beidzot saprastu. Mums jārīkojas proaktīvi un visiem spēkiem valsts valoda jānostiprina Latvijā."
Vienlaikus vairāki diskusijas dalībnieki, arī bijušais Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra, lai nostiprinātu latviešu valodu, daudz kas ir atkarīgs arī no latviešu attieksmes pret saziņu.
"Jautāt sev, kāpēc es pāreju uz krievu valodu? Kā, vai tad es neesmu Latvijā? Vai tiešām tas ir vienīgais veids, kā mēs varam saprasties?"
Egils Levits sacīja, ka krievu valoda ir jāatzīst par bijušās koloniālās lielvalsts valodu, kurai Latvijā vairs nav vietas publiskajā saziņā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
