Valstspilsētās jātiecas uz 100% iedzīvotāju spēju paglābties patvertnēs, norāda Baltmanis

Valstspilsētās primāri nepieciešams tiekties uz 100% iedzīvotāju aptveri patvertņu ietilpībā, arī citās pilsētās tai ar laiku tādai vajadzētu būt. Tikmēr lauku teritorijās aptvere var būt arī mazāka, piemēram, Somijā tā ir ap 40%. Tas tādēļ, ka jo mazāks iedzīvotāju blīvums, jo mazāks arī militāra apdraudējuma risks.

Simtprocentīgas aptveres ieviešana gan nav gada vai divu jautājums, bet ilgtermiņa, uzsver Baltmanis.

Nedaudz virs 22 miljoniem eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma Latvija novirzīs patvertņu ierīkošanai aptuveni 570 patvertņu ierīkošanai. Baltmanis skaidro, ka šie īpašumi jau tagad atbilst patvertņu kritērijiem, taču vajadzīgi vien uzlabojumi.

Galvenie kritēriji, kāpēc kādā no vietām patvertni nav iespējams ierīkot ir: pirmkārt, telpa ir applūdusi, un, otrkārt, telpu grupā atrodas maģistrālie siltumapgādes un ūdensapgādes tīkli.

Apsekotajos 570 objektos kritiskie kritēriji nav izpildījušies, un tajos nepieciešams vien, piemēram, salabot elektroinstalācijas, nomainīt durvis vai kādu cauruli, jānosaka iekšējās kārtības noteikumi, proti, jāizvirza konkrēti cilvēki, kas patvertni atvērs un uzturēs, kad ārkārtas situācija tiks izsludināta. Protams, arī jāierīko sanitārās higiēnas prasības, kas gan uzreiz nenozīmē tualešu izbūvi.

Baltmanis norāda, ka pamatā šie 570 ir publiski pieejamie objekti, līdz ar to tajos patverties varēs jebkurš. Iedzīvotāji gan aicināti izmantot buferzonas principu – meklēt tuvāko patvertni 300 metru rādiusā.

Tāpat VUGD kopā ar pašvaldībām plāno apsekot ap 23 tūkstošiem privātā sektora ēku, kurām ir savs pagrabstāvs vai pazemes stāvs, kur arī varētu ierīkot patvertni. Patlaban vien atsevišķas kopības izrādījušas interesi par apsekošanu, bet tam būtu jābūt visaptverošam pasākumam visā valstī.