Izkustējies Latvijā trūkstošo patvertņu jautājums – tās par Eiropas naudu varētu sākt iekārtot rudenī
Latvijā trūkstošo patvertņu jautājums, iespējams, beidzot izkustējies no vietas – valdība paredzējusi atvēlēt 22 miljonus eiro, lai uzlabotu patvertnes, kas iedzīvotājiem būtu pieejamas kara vai katastrofu gadījumā. Finansējuma avots ir Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Par šo naudu varēs izremontēt daļu ēku, kas jau atzītas par piemērotām patvertņu ierīkošanai. Plānots, ka darbus varēs uzsākt rudenī.
Sociālās aprūpes centrs "Mežciems" ir viena no ēkām, ko Rīgā var izmantot kā patvertni.
"Tehniski – jā, mēs varam to šobrīd jau izmantot. "X stundā", ja piepeši kaut kas atgadās, nedod Dievs, tad var šeit, protams, cilvēki patverties," saka Rīgas sociālās aprūpes centra "Mežciems" Saimniecības nodaļas vadītājs Edgars Štāls.
Tomēr, lai ēka būtu pilnībā piemērota, vēl jāveic remonts. Jāierīko tualete un jāsavieno telpas, lai kā patvertni varētu izmantot gandrīz visu pagrabu. Pagaidām te vieta ir līdz simt cilvēkiem.
"Pamatā ir tā kā plānots vairāk uz aprūpes nama iemītniekiem un personālu. Bet, protams, ņemot vērā, cik plaši izvērtīsies nākamais projekts šīs patvertnes pielāgošanai, ļoti iespējams, ka to varētu izmantot arī apkārtnes iedzīvotāji," teic Štāls.
Lai uzlabotu patvertnes, no Eiropas Savienības fonda būs pieejami 22 miljoni eiro. Kā norāda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV), ar šo finansējumu pietiks, lai visā valstī varētu izremontēt 570 ēkas, kas jau atzītas par piemērotām cilvēku izmitināšanai. Vidēji – vienai ēkai atvēlēti 40 tūkstoši eiro.
"Šajā telpā cilvēkiem paredzēta diezgan īslaicīga uzturēšanās – līdz divas, maksimums trīs stundas, bet tas būs ļoti blīvs un liels cilvēku skaits. Tādēļ arī jāsaprot, ka tām patvertnēm ir jābūt kaut kādām prasībām, lai cilvēki, tur ieejot, attiecīgi pēc tam visi izietu ārā no turienes," stāsta Kozlovskis.
Par pilnībā vai daļēji atbilstošām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests kopumā patlaban atzinis aptuveni 1600 patvertnes. Tajās var izmitināt ap pusmiljonu cilvēku, kas ir tikai 27% kopējā iedzīvotāju skaita. Amatpersonu vērtējumā ir objektīvi iemesli, kāpēc patvertņu ir tik maz.
"Mūsu civilās aizsardzības sistēma pēc neatkarības atjaunošanas, tajā netika investēts nekas – es domāju patvertņu izpratnē. 2008. gadā valsts pilnībā atteicās no patvertņu uzturēšanas," norāda Kozlovskis.
"Šis [ir] pilnīgi jauns uzdevums mums kā dienestam. Mēs nekādas papildu štata vietas, neko šī izpildē arī neesam ne ieguvuši, ne prasījuši. Mēs to esam izdarījuši ar to resursu, kas mums ir pieejams. Ja mēs vidēji gadā veicam 6000 ugunsdrošības uzraudzības pārbaudes, tad šeit mēs apsekojām vairāk nekā 3000 objektus pa pusgadu," pauž Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Mārtiņš Baltmanis.
Rīgas domē norāda, ka galvaspilsētā patvērumu patlaban iespējams nodrošināt tikai ceturtajai daļai rīdzinieku. Ar pašvaldības un valsts īpašumā esošajām ēkām ir par maz, tāpēc paredzēts sākt privātīpašumu apsekošanu.
"Tādā veidā mēs arī iegūsim priekšstatu, kāda veida darbi būtu jāveic tieši daudzdzīvokļu māju pagrabos, lai tos maksimāli pielāgotu patvērumam un tam dubultajam lietojumam," teic Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons.
Kozlovskis sola stingri iestāties par to, lai tiktu pieņemtas tādas likuma izmaiņas, ko jau sākusi izskatīt Saeima, kas paredzētu, ka jaunbūvēs – daudzstāvu dzīvojamos namos un sabiedriskajās ēkās – patvertnes būtu jāierīko obligāti.
"Es saprotu visus ekonomiskos apsvērumus, bet, ja šeit arī nebūs cilvēkiem vieta, kur patverties arī šajās jaunajās ēkās, man šķiet, ka tas nav… Drošība tomēr ir prioritāra," saka ministrs.
Lai patvertņu remontus varētu turpināt, šobrīd tiek meklētas iespējas, kā šim mērķiem piesaistīt finansējumu arī no citiem Eiropas Savienības fondiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
