Varakļānu novada reforma: daļa iedzīvotāju baidās zaudēt latgalisko identitāti

Vairākums varakļāniešu vēlas pievienoties Madonai, tomēr vienlīdz skaļas ir arī balsis, kas sevi redz tuvāk Rēzeknei un bažījās par latgaliešu sakņu galu, TV3 Ziņas noskaidroja, viesojoties Varakļānos.

Jau vairākus gadus varakļānieši dzīvo teju vai krustcelēs, kur jāizšķiras par labu Rēzeknes vai Madonas novadam. Neziņai drīzumā punktu pieliks VARAM ministres Ingas Bērziņs virzīšanai plānotais lēmums – Varakļāniem jābūt daļai no 50 kilometru attālā Madonas novada. Iedzīvotāju viedokli šai jautājumā ministre uzklausīja 19. janvārī, viesojoties Varakļānos.

Interese par sanāksmi liela – vietējā kultūras namā aizņemtas gandrīz visas sēdvietas.

Iedzīvotāji ministrei pauda: ja nevar palikt paši par sevi, tad vēlas apvienoties ar Madonu, ne Rēzekni, kā to bija lēmuši iepriekšējā sasaukuma Saeimas deputāti.

Vietējo argumenti dažādi: jau šobrīd to ikdiena vairāk saistās tieši ar šo novadu, tajā tie redz lielākas nākotnes perspektīvas, tas būtu arī administratīvi vienkāršāk.

Varakļānu novada iedzīvotāja TV3 Ziņām sacīja, ka uzņēmēji no Varakļāniem vairāk sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu Madonā un Jēkabpilī. Viņa uzskata, ka ekonomiskajai attīstībai nepieciešama ciešāka sadarbība ar Madonas novadu.

Taču daļa varakļāniešu uzskata, ka pievienošanās Madonai tomēr nav pareiza, jo tas ir Vidzemes novads, bet viņi ir latgalieši, un šāds solis var apdraudēt to identitāti. Piemēram, Dzintrai apvienošanās ar Vidzemes novadu būtu liels pārdzīvojums. Viņa vēlētos, lai Varakļāni paliek Latgalē, pie Rēzeknes, kā tas jau vēsturiski bijis.

Daļa varakļāniešu šodien pauda arī sašutumu par Latgales kongresa lēmumu izpildes padomes atklāto vēstuli, kurā pausts aicinājums Varakļānu novadu atstāt kā atsevišķu pašvaldību. Vēstuli parakstījuši daudzi Latgales aktīvisti, Saeimas deputāti un bijusī izglītības ministre Ilga Šuplinska.

Piemēram, varakļānietis Jūlijs sacīja: "Manuprāt, sanāk tā, ka ir kaut kāda nevalstiskā organizācija, kas ir reģistrēta Ludzā, grib man norādīt, kur labāk dzīvot. Un kāpēc viņus interesētu Stirnena, Varakļāni, Murmastiene?"

Savukārt par pašvaldībām atbildīgā ministre Bērziņa pēc tikšanās ar iedzīvotājiem pauda, ka viņa centīsies nepieļaut iepriekšējās Saeimas kļūdas. Iepriekš Saeima ignorēja iedzīvotājus, bet uzklausīja atsevišķus aktīvistus, Varakļānus pievienojot Rēzeknes novadam.

"Manā ieskatā, galvenā ir iedzīvotāju vēlme. Arī šodien mēs pārliecinājāmies, ka nospiedošais iedzīvotāju vairums vēlas būt administratīvi Madonas novadā. Man gribētos teikt, ka arī deputātiem tas ir jāsadzird un jāredz," sacīja Bērziņa.

Arī abu novadu līdzšinējie vadītāji pauda gatavību strādāt jau vienotā novadā, jo jau šobrīd to lēmumi un soļi iet roku rokā, paredzot, ka drīzumā robežas tiks grozītas.

"Protams, mēs šobrīd strādājam un jūtamies gana lepni par to, ko varam izdarīt, atrodoties atsevišķā novadā. Bet, ja likumdevējs ir pateicis, ka šai reformai ir zināmas aprises un robežas, šis virziens par Madonu ir skaidri parādīts gan mūsu iepriekš veiktajās aptaujās, kur vienreiz bija 84%, otrreiz 95% – par Madonu. Un to varēja redzēt arī šodien," tikšanās laikā ar Bērziņu sacīja Varakļānu novada galva Māris Justs.

Kad lēmumu par Varakļānu un Madonas apvienošanu varētu virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā, šobrīd vēl nav zināms. Lielas steigas gan arī nav – tas jāizdara līdz nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.