VARAM uzskata, ka Ķekavai trūkst pierādījumu, lai aizliegtu azartspēļu vietas; dome plāno vērsties Satversmes tiesā
Azartspēles kļuvušas par strīda objektu starp Ķekavas novadu un par pašvaldībām atbildīgo ministriju. Tā apturējusi novada vēlmi savā teritorijā ierobežot spēļu zāļu darbību. Ķekava ministrijas argumentiem nepiekrīt un plāno vērsties Satversmes tiesā.
Ķekavas novada dome lēmumu aizliegt azartspēļu organizēšanu visā jaunajā novada teritorijā pieņēma jau septembrī. Tas paredzēja, ka novadā jaunas spēļu zāles atvērt vairs nevarēs, savukārt esošajām darbību jāpārtrauc līdz ar licences beigšanos.
Ķekavā ir tikai viena spēļu zāle, un to patiesībā šobrīd var uzskatīt par vienu no centrālajiem objektiem. Tā atrodas pašā autoceļa A7 malā, tepat blakus arī Ķekavas baznīca, novadpētniecības muzejs, daudz un dažādu veikalu.
Taču Ķekavas novada vēlmi pārtraukt azartspēļu organizēšu, šonedēļ apturējis par pašvaldībām atbildīgais ministrs Artūrs Toms Plešs (AP). Viņš pats skaidrot savu lēmumu nebija gatavs, savukārt ministrijas valsts sekretāre Ilze Oša pauž, ka pašvaldības rīkojums bijis bez pietiekama juridiskā pamata – proti, nav vērtēta azartspēļu vietu ietekme uz sabiedrību kādā konkrētā pašvaldības teritorijā, rīkojumā trūkstot arī pierādījumu, kas pamatotu vispārīgu azartspēļu aizliegumu.
"Šis aizliegums vai ierobežojums ir jāpamato ar konkrēto situāciju, konkrēto vietu un arī samērīgumu un pamatojumu. Tātad par katru vienu teritorijas izmantošanas vietu, kas plānotajā tiek minēts, būtu jābūt šim izvērtējumam. Šajā teritorijā nē, šajā teritorijā, jā. Respektīvi, šāda izvērtējuma nav, ir tikai visaptverošs aizliegums. Viens teikums sasitošajos noteikumos, kas pasaka – Ķekavas novada administratīvajā teritorijā ir aizliegts organizēt azartspēles," saka Oša.
Ķekavas novada vadība gan absolūti ministrijai nepiekrīt. Pašvaldība iepriekš esot saņēmusi sūdzības par spēļu zāli, bieži šajā adresē viesojušies arī likumsargi. Tādēļ dome izmantojusi likumā noteiktās tiesības.
"Mana pārliecība ir, ka mēs esam darījuši visu iespējamo, lai aizstāvētu Ķekavas novada iedzīvotāju intereses, mēs pirms tam esam izvērtējuši situāciju, runājuši ar pašvaldības policiju, sabiedrības aktīvāko daļu. Un nospiedošais vairākums ir pret šīm azartspēlēm," vērš uzmanību Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Juris Žilko ("Izaugsme").
Pleša partija partija "Latvijas attīstībai" jau iepriekš tikusi saistīta ar azartspēļu biznesmeņiem. Arī pašvaldības vēlēšanās Ķekavas novada vadītājs startēja kopā ar "Latvijas attīstību". Taču neskatoties uz to, Ķekava apsver savu taisnību pierādīt Satversmes tiesā: "Te prevelē pašvaldības iedzīvotāju intereses un viņu paustā griba. Jā, tas izskatās kā pretruna, ka partiju apvienības iekšā ir dažādi viedokļi, bet tā tas ir. Ja dome lemj, ka mēs atstājam spēkā šos saistošos noteikumus, pēc tam triju mēnešu laikā mēs vēršamies Satversmes tiesā."
Arī Rīgas dome, šomēnes grozot teritoriālo plānojumu, nolēmusi līdz 2030. gada aizliegt spēļu zāļu darbību. Galvaspilsētas domnieki tādēļ pauda cerību, ka ministrija to plānam šķēršļus neliks. Taču VARAM valsts sekretāre pauda, ka Rīgas plāni arī jau nonākuši to redzeslokā: "Mēs esam jau Rīgai sūtījuši oficiālu vēstuli, norādot, ka viens ieraksts par to, ka Rīgas teritorijā ir aizliegtas azartspēles, nav pietiekami pamatos. Šim pamatojumam jābūt detalizētākam."
Arī citas vietvaras apsver savā teritorijā aizliegt spēļu zāles. Piemēram, novembrī noslēdzās Ādažu domes veiktā iedzīvotāju aptauja, kurā 91% atbalstīja, šāda biznesa slēgšanu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
