Veido plānu, kā atbrīvot zivju ceļus Latvijas upēs
Vērienīgas izmaiņas Latvijas dabā. Jau nākamjā vasarā zivis daudzās straujupēs varēs peldēt krietni brīvāk nekā līdz šim, jo zinātnieki kopā ar pašvaldību un novadu pārstāvjiem veido šķēršļu sarakstu, kas jānojauc vai jāapved ar zivju ceļu. Noslēgumā lielākie ieguvēji būs laši, taimiņi, nēģi, strata foreles un protams arī pašas atbrīvotās upes.
Upes daudzviet Latvijā ir aizšķērsotas ar ļoti atšķirīga izmēra un nozīmes šķēršļiem. Tagad tiek apzinātas tās vietas, kur upes atbrīvošana sniegtu iespējami lielāku ieguvumu ar iespējami mazāku finansiālo ieguldījumu.
"Es varbūt būšu tikai ieguvējs no tā, ka tās zivis var staigāt turp šurp." Alberta dīķu saimnieks Andis Krūmiņš dambja iespējamo pārbūvi vērtē atzinīgi, jo zivju migrācijas uzlabojums nozīmē vairāk zivju, tātad veiksmīgāku uzņēmējdarbību.
Zinātnieki, pašvaldību un nevalstisko biedrību pārstāvji veido tādu kā upju šķēršļu TOP-60. Tas būs gan nojaucamo, gan apejamo sprostu saraksts, uzsver "BIOR" vadošais pētnieks Didzis Ustups. "Zivju migrāciju var uzlabot divos veidos. Vai nu nojaucam šķērsli, kas ir bioloģiski vislabākais un visātrākais risinājums, un otrs – mēs uzbūvējam zivju ceļu."
Upju atbrīvošana lielā mērā jau paveikta pie mūsu kaimiņiem Igaunijā. Kaimiņu pieredze lliecina, ka šķēršļa nojaukšana vidēji izmaksā 30 000 eiro. Savukārt zivju ceļa izbūve ir desmit reizes dārgāka, vidēji 300 000 eiro.
Jau pieminētajos Alberta dīķos ir ļoti atšķirīgi ūdenslīmeņi, tāpēc dambja vienkārša nojaukšana nederētu, jābūvē zivju ceļš, uzsver dīķu saimnieks: "Ja tās slūžas taisīs, tad noteikti tā, ka aizraks slūžas ciet un veidos apkārt."
Upju šķēršļu nojaukšanai un arī zivju ceļu būvēšanai kopējais atvēlētais finansējums ir divi mijoni eiro. Lielāko naudas daļu – 80% – piešķir Eiropas Akvakultūras fonds. Atliekošo piektdaļu Latvijas iedzīvotāji.
Zivju draugs un pētnieks Māris Olte arī piedalās nojaucamo šķēršļu topa veidošanā. Viņš piebilst, ka, atbrīvojot zivju ceļus, iegūsim mēs visi, arī tie, kuri nedodas makšķerēt: "Iepriekš mēs ar dabu strādājām, dabu izmantojām, daba mums nesa augļus. Tagad saprotam, ka kaut kas nav labi. Ja tā zivs tur lēkā ar pieri pret betonu, tad varbūt būtiskāk ir palaist viņu augšā, jo tā dabas daudzveidība ir mūsu pašu pamats."
Upju nojaucamo un apejamo šķēršļu sarakstu jau rīt plānots iesniegt saskaņošanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Zemkopības ministrijā. Savukārt, ja saskaņošana un projektu izstrāde veiksies raiti, tad būvdarbi sāksies jau nākamajā vasarā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
