Vējonis: Karavīri, kuri bija zvērējuši atdot savas dzīvības par Latviju, mira bez kaujas

Tajos piedalījās aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, kā arī regulāro spēku un Zemessardzes vienību komandieri, karavīri, zemessargi, jaunsargi un Latvijā akreditētie ārvalstu aizsardzības atašeji.

"Dzelzceļa sliedes un lopu vagoni ir mūsu tautas sāpju ceļš. 1941. gada 14. jūnijā tas bija vienvirziena ceļš. Terora radītais bezspēks klāja mūsu zemi un tautu gadu desmitiem," piemiņas pasākumā Gulbenes dzelzceļa stacijā uzsvēra aizsardzības ministrs.

"Mums jātur svēta mocīto un nomocīto piemiņa mūsu sirdīs, dvēselēs un darbos. Mūs pienākums ir būvēt valsti, kurā viņi būtu vēlējušies dzīvot – jo mums ir dota tāda iespēja."

Aizsardzības ministrs norādīja, ka Litene Latvijas vēsturē ir karavīra likteņa zīme: "Vīrus, kuri izcīnīja valsts neatkarību Brīvības cīņās, puišus, kuri savā varonībā vēlējās līdzināties strēlniekiem, nogalināja vai izsūtīja mirt svešumā. Karavīri, kuri bija zvērējuši atdot savas dzīvības par Latviju, mira par Latviju bez kaujas."

"Šodien mēs precīzi zinām, ko nozīmē atbalsts un apņēmība palīdzēt. Mūsu karavīri ir plecu pie pleca ar sabiedrotajiem Latvijā un pasaulē," sacīja R. Vējonis. "Litenē un svešumā apglabātie to nepieredzēja, bet es ticu, ka viņi ticēja tai dienai, kad mēs godināsim viņu vārdus brīvā valstī kā brīvas pasaules daļas valsts."

Nacionālo bruņoto spēku komandieris norādīja, ka 1941. gada traģiskajos notikumos saskatāmas hibrīdkara iezīmes – meli un gļēva, nodevīga rīcība: "Mūsu karavīri, kas lielākā daļa bija Brīvības cīņās cīnījusies, apbalvoti ar augstākajiem valsts apbalvojumiem, viņi nebija gatvi šādai cīņai. Viņi bija godīgi frontes virsnieki, kuri nepazina šādu maldu, melu un nodevības vidi, un viņi tika apmanīti."

"Tāpēc mums jādomā, kādus secinājumus izdarām. Vēlu mums šo gudrību, tālredzību un drosmi pareizā brīdī apturēt šos melus, stāties viņiem pretī un neļaut viņiem sagrauzt mūsu pārliecību, drosmi un ticību valstij," akcentēja ģenerālleitnants Graube.

Jau ziņots, ka šodien aprit 74 gadi kopš traģiskajiem 1941. gada 14. jūnija notikumiem, kad vienlaikus ar civiliedzīvotāju masveida izsūtīšanu notika represijas arī pret Latvijas armijas karavīriem. 1941. gada 14. jūnijā Latvijas armijas Litenes un Ostroviešu nometnē, kas atradās aptuveni 10 kilometru attālumā no Litenes, apcietināja un uz Sibīriju deportēja vismaz 430 virsnieku. Vairāki no viņiem tika nošauti uz vietas.