"Attīstībai/Par!" kā priekšnoteikumu ZZS ņemšanai valdībā prasa atbalstu pašvaldību reformai

Partiju apvienība "Attīstībai/Par!" savā priekšvēlēšanu programmā bija ierakstījusi solījumu vismaz trīskārt samazināt pašvaldību skaitu Latvijā. Atbalsts šādai reforma tagad ir viens no biežāk piesauktajiem solījumiem, ko tā cenšas izspiest no potenciālajiem koalīcijas partneriem, tostarp no ZZS, ar kuriem tikās ceturtdien.

Artis Pabriks

"Attīstībai/Par!" pārstāvis

Reģionālā reforma, tas nav tikai administratīvais pārdalījums, tas ir jautājums par veselību, par izglītību, par investīcijām, par ceļiem, par drošību, par ugunsdzēsējiem, par policiju. Tas būs tehniski ļoti sarežģīts darbs. Un tur mums vajadzēs visas konstruktīvās partijas – atvainojos par vārdu konstruktīvs – uz borta.

Jāpiebilst, ka jaunas reģionu reformas plānu atbildīgā ministrija izstrādāja jau Māra Kučinska (ZZS) valdības laikā. Tomēr lielā mērā pateicoties ZZS nostājai, ka reformu pašvaldībām nevar uzspiest un tām jāapvienojas brīvprātīgi, neviena pašvaldība tā arī neapvienojās. Ja viņus paņems valdībā, ZZS sola vairāk uz brīvprātību neuzstāt.

"Iepriekš ZZS nebijām pret reformu, mēs teicām – brīvprātīgi. Šobrīd, redzot kādas ir Saeimā ievēlētos partiju prioritātes, mēs saprotam, ka no nosacījuma brīvprātīgi esam atkāpušies, un mēs saprotam, ka procesā uzklausīs taču gan Latvijas pašvaldību savienību, gan pilsētu asociāciju. Tas būs darbs ne jau tikai politiķiem vien, – demokrātisks process, kā rezultātā reformai ir jānotiek," minēja Krauze.

"Attīstībai/Par!" uzstāj, ka grib izveidot valdību, kurā apvienotos sešas Saeimā ievēlētās partijas – visas, izņemot "Saskaņu". Jāpiebilst gan, ka cits potenciālās koalīcijas partneris – Jaunā konservatīvā partija – joprojām uztur spēkā sarkano līniju pret ZZS ņemšanu valdībā. Konservatīvo līderis Jānis Bordāns "Attīstībai/Par!" rīcību kritizē kā destruktīvu.