"Izlasa vienu teikumu un pieņem to kā patiesību" – tiesībsargu satrauc balsstiesīgo skolēnu zināšanas par vēlēšanām

Daudzi 12. klašu skolēni būs sasnieguši 18 gadu vecumu, lai oktobrī varētu piedalīties Saeimas vēlēšanās. Tiesībsargam gan ir bažas, ka daļa jauniešu varētu būt viegli manipulējami ar politisko partiju populistiskiem saukļiem, sevišķi sociālajos tīklos.

Dažādos pētījumos arī  secināts – lielam īpatsvaram skolēnu ir zema vai ļoti zema pilsoniskā un politiskā kompetence, kā arī neticība iedzīvotāju spējām ietekmēt sociālos un politiskos procesus.

"Izlasa vienu teikumu un pieņem to kā patiesību, īstenību. Skumji ir tas, ka nav tās analītiskās pieejas, nav tās kritiskās domāšanas un šiem Informācijas telpas "spridzinātājiem" ir ļoti viegli ietekmēt ikviena cilvēka domāšanu, it īpaši jauniešus, kuri vienu teikumu – "spridzinošu" teikumu – pieņem par patiesību," pauž tiesībsargs Juris Jansons.

Lai šo situāciju mainītu, Tiesībsarga pieaicinātie konstitucionālo tiesību eksperti no šodienas sāk apmācīt 10., 11. un 12. klašu skolotājus, lai viņi pārliecinoši prastu skolēnos radīt apziņu par vēlēšanu nozīmi, iespējām ar pilsoniski sabiedriskām aktivitātēm ietekmēt politiskos lēmumus.

"Augstskolu profesori, docētāji, savu produktu adaptē vidusskolām. Ko vajadzētu zināt – cilvēkiem ir jāsaprot, ka valsts ir pakalpojuma sniedzējs un ir jāiemācās šo valsti lietot tāpat kā ķermeni." norāda Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks.

Zināšanas vidusskolēniem nodos ne jau visu skolu skolotāji, jo piedalīšanās Tiesībsarga biroja rīkotajos semināros konstitucionālajās tiesībās, vēlēšanu pratībā un pilsoniskajā līdzdalībā ir pēc pašu pedagogu brīvprātīgās izvēles. Pirmdien uz pirmo semināru Rīgā bija atbraukuši 33 skolotāji, lielākoties no reģioniem un mazām lauku skolām.

"Problēma ir tā, ka laukos cilvēki ģimenēs par politiku nereti interesējas maz vai tā interese ir virspusēja, nav vispusīga. Tā, ka reizēm ļoti vienkāršoti, tā triviāli uztver dažādus jautājumus – ir tikai vērtējumi balts vai melns. Ļoti liela ietekme varētu būt tiem spēkiem, ko dēvējam par populistiskiem, kas sola to, ko nevar realizēt, un jaunieši bieži uzķeras, ja drīkst teikt, makšķeres," norāta Lejasciema vidusskolas skolotājs Aldis Doropoļskis.

"Būs daļa skolēnu, kas šo informāciju aiznesīs mājās arī vecākiem. Ja viņi pratīs to pamatot un tas tiks izdarīts pareizi, tad arī vecāki ieklausīsies tajās frāzēs, ko teiks viņiem mājās. Tāpēc šis seminārs ir ļoti noderīgs man kā skolotājai, lai es varētu šo informāciju varētu analizētāk pastāstīt skolēniem, un viņi būtu aktīvāki dalībnieki savā valstī," saka Jelgavas 4.vidusskolas skolotāja Kristīne Romanovska.

Lai arī Tiesībsarga biroja iniciatīvā tieši nav iesaistīta Izglītības ministrija, skolotāji gatavi mazliet atkāpties no paredzētās mācību programmas skolā, lai paspētu balsstiesīgos divpadsmitklasniekus apgaismot vēl pirms Saeimas vēlēšanām.

"Nesākšu to plānu, kā tas mācību plāns paredz, bet sākšu tieši ar aktuālo, tieši akcentēt vēlēšanu tuvošanos, sāksim ar tiem tematiem," teic Vārkavas vidusskolas skolotāja Sandra Lazdāne.

Vēlēšanu pratību semināri turpināsies līdz augusta beigām Rēzeknē, Valmierā, Talsos, Jēkabpilī un Liepājā. Tiem pieteikties skolotāji vēl var paspēt Tiesībsarga birojā.