Kariņš: Man ir jāizvēlas. Šobrīd tā izvēle būtu par labu tam, ka visi jaunievēlētie spēki strādātu valdībā

Viņš piedāvā piecu politisko spēku valdību, opozīcijā atstājot Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Saskaņu". Vienlaikus Kariņš rosinājis veidot jaunu īpašo uzdevumu ministra amatu demogrāfijas lietu jautājumos.

Premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš bija sācis sarunas ar sešiem politiskajiem spēkiem, taču nolēmis savā potenciālajā valdībā aicināt tikai piecus. Tie ir paša pārstāvētā "Jaunā Vienotība", kurai Saeimā ir tikai astoņi deputātu mandāti, kā arī partija "KPV LV", Jaunā konservatīvā partija (JKP), apvienība "Attīstībai/Par!" un Nacionālā apvienība. Tas topošajai Kariņa valdībai nodrošinātu 66 balsis Saeimā. Savukārt ZZS un "Saskaņas" frakcijas plānots atstāt opozīcijā. Kariņš šādi piekāpies JKP, kas atteicās strādāt vienā valdībā kopā ar ZZS.
"Man ir jāizvēlas – vai nu, vai nu. Šobrīd tā izvēle būtu par labu tam, ka visi jaunievēlētie spēki strādātu valdībā," norādīja Kariņš.

Savukārt ZZS priekšsēdētājs Armands Krauze pauda: "Mēs būsim ļoti spēcīga opozīcija, jo mēs norādīsim uz tiem nereālajiem pirmsvēlēšanu laika solījumiem, ko ir daudzas partijas sasolījušas, melojušas saviem vēlētājiem."

Premjera amata kandidāts Kariņš savai apvienībai "Jaunā Vienotība" kopā ar valdības vadītāja posteni vēlas arī ārlietu ministra amatu Edgaram Rinkēvičam, un finanšu ministra amatu, kam kandidāts vēl neesot izraudzīts.

Partijai "KPV LV" piedāvāts uzņemties atbildību pār ekonomikas, labklājības un iekšlietu jomām. Partija kandidātus šiem posteņiem vēl nav izvirzījusi. JKP Kariņš piedāvā tieslietu, satiksmes un izglītības un zinātnes ministra portfeļus. Arī JKP savus kandidātus nenosauc. Politiskajai apvienībai "Attīstībai/Par!" Kariņš piedāvā vadīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, uz kuras vadību pretendē Juris Pūce, kā arī Veselības ministriju un Aizsardzības ministriju, kuras vadītu attiecīgi Ilze Viņķele un Artis Pabriks. Tikmēr Nacionālā apvienība pārraudzītu kultūras jomu.

"Nacionāļu" kandidāte ir līdzšinējā ministre Dace Melbārde. Tāpat partijai piedāvāta zemkopības joma, un jaunveidotais īpašo uzdevumu ministrs demogrāfijas lietu jautājumos. Uz šo posteni pretendē "nacionāļu" politiķis Imants Parādnieks.

"Man ir grūti iedomāties vēl kādas izmaiņas," norādīja Kariņš.

Tas, ka izteikts šāds amatu sadalījuma iedāvājums, vēl nebūt nenozīmē, ka tam būs arī Saeimas vairākuma atbalsts. Pašlaik lielākās partiju domstarpības ir par trim ministru portfeļiem.

Pirmais ir ietekmīgais finanšu ministrs. "Jaunā Vienotība" šo posteni vēlas sev, taču uz to pretendē arī "Attīstībai/Par!". Tās līderis Juris Pūce LNT Ziņām norāda, ka "Jaunā Vienotība" grib būt galvenais noteicējs nākamajā valdībā. Tas esot riskanti, ņemot vērā, ka Saeimā "Jaunajai Vienotībai" ir vismazākā frakcija.

"Vienotība" ļoti grib būt vienīgais varas centrs šajā valdībā. Vai tas ir ilgtspējīgi, tas ir paša Kariņa vērtējums, vai tas ir labi un pareizi," norādīja Pūce.

Lai kompensētu neiegūto finanšu ministra portfeli, Kariņš apvienībai "Attīstībai/Par!" piedāvājis daudzu partiju iekārtoto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Šis ir otrs postenis, par ko radušās domstarpības. Ministriju pašlaik vada Nacionālā apvienība, kas vēlas turpināt to darīt.

Raivis Dzintars

VL-TB/LNNK priekšsēdētājs

Tas būtu Kariņa kunga uzdevums paskaidrot, kāpēc "Attīstībai/Par!" ir piemērotāka nekā Nacionālā apvienība. Nacionālā apvienība tomēr šo bija minējusi kā būtisku prioritāti. Bet mēs neesam noskaņoti virzīt ultimātus vai "sarkanās līnijas".

Iespējams, lai nomierinātu Nacionālo apvienību, šīs partijas politiķim Imantam Parādniekam piedāvāts jaunveidojamais īpašo uzdevumu ministrs demogrāfijas jautājumos.

"Šeit uzreiz jāuzver, ka tas nenozīmē jaunu štata vietu radīšanu vai administratīvā resursu palielināšanu," piebilda Dzintars.

Trešais amats, par ko vēl iespējamas diskusijas, ir iekšlietu ministra postenis, kas ir JKP prioritāte numur viens. Tomēr pārējie politiskie spēki bažījas par JKP nodomiem šajā amatā, tāpēc tas piedāvāts partijai "KPV LV". Konservatīvo līderis Jānis Bordāns vienlaikus ir gandarīts par Kariņa piedāvājumu veidot valdību bez ZZS.

"Tas būtu ļoti labs solis uz pārmaiņām valdībā," norādīja Bondars.

Pilnīgi skaidru "jā" Kariņa piedāvājumam saka partijas "KPV LV" vadība.

Artuss Kaimiņš

"KPV LV" līdzpriekšsēdētājs

Mēs teicām – jā! Šis piedāvājums varbūt ir pieticīgs partijai, kas ir visvairāk ieguvusi balsis labējo partiju flangā, bet tā kā sarunās otrais mēnesis jau ir apkārt, mēs gribam beidzot izveidot šo te valdību.

Pēc partiju pārstāvju sacītā noprotams, ka premjera amata kandidāta Kariņa izredzes iegūt Saeimas atbalstu viņa valdībai vērtējamas kā samērā labas.