Ko vajadzētu ņemt vērā, uzzinot vēlētāju aptauju rezultātus jeb tā sauktos "exit poll"

Ko vajadzētu ņemt vērā, ieraugot "exit polus", skaidro "SKDS" vadītājs Arnis Kaktiņš.

Kaktiņa vadītā socioloģisko pētījumu kompānija "SKDS" ir palīdzējusi organizēt daudzas vēlētāju aptaujas, un to dara arī pirms šīm vēlēšanām. Šajā laikā novērotas vairākas likumsakarības, kas ļauj pareizāk tulkot "exit poll" rezultātus. Viena no  likumsakarībām ir, ka "Saskaņas" vēlētāji bieži  savu izvēli slēpj.

Ļoti iespējams, ka tie ir latviski runājošie "Saskaņas" atbalstītāji, jo "Saskaņu" publiskajā telpā  atsevišķi mediji mālē melnāku par melnu, tad kāpēc cilvēkam neaiztaupīt  psiholoģiskas problēmas un atbildēt uz jautājumu, uz kuru viņš nezina, kāda vēl būs reakcija. Citiem vārdiem, tā ir jau iezīmējusies kā sakarība, ka "exit poll" rāda "Saskaņai" mazāku rezultātu nekā faktiskajās vēlēšanās, kur rezultāts ir labāks.

Velētāju aptaujas "Saskaņai" solīja mazāku atbalstu gan Saeimas vēlēšanas, kad atšķirība bija ap procentpunktu, gan Rīgas domes vēlēšanās, kad tā bija teju 8 procenti. Toreiz pēc vēlētāju aptauju publiskošanas pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas, Rīgas vicemērs Andris Ameriks jau novēlēja veiksmi jaunajai Rīgas koalīcijai.

Pa nakti  gan kļuva skaidrs, ka vēlēšanu rezultāti "Saskaņai" un "Gods kalpot Rīga" ir daudz vēlīgāki, un lai arī ar nelielu pārsvaru, šampāniešus  cilāšanas varēja sākties.  Nobīdes  "Saskaņas" rezultātos nozīmē, ka citām tā sauktajām latviskajām partijām iznākums parasti ir zemāks. Šādas atšķirības ar mīnuss zīmi bija vērojamas "Vienotībai". Kaktiņš aicina arī šoreiz, – valdības veidošanu nevajadzētu sākt pēc "exit poll" nosaukšanas,  jo nobīdes varētu būt ne tikai attiecībā uz "Saskaņu".

Var jau būt, ka daļa "KPV LV" atbalstītāju var palikt kaunīgi kaut vai tikai dēļ tā, ka publiskajā telpā visādi viedokļu līderi viņus ir gana daudz sunījuši un aplamājuši, ko es ļoti plaši redzu sociālajos tīklos un tas ir pirmais priekšnosacījums, lai cilvēks pārstātu publiski paust savas domas.  Bet tas parasti nenozīmē, ka viņš maina savas domas.

Pirms četriem gadiem labākus rezultātu, kā solīja vēlētāju aptaujas, uzrādīja tā sauktās mazās partijas – Latvijas Reģionu apvienība un No sirds Latvijai, savukārt visprecīzākā prognoze tika fiksēta ZZS.  Jāpiebilst, ka arī šogad vēlētāju aptaujas pie iecirkņiem ar SKDS un Rīgas Stradiņu universitātes atbalstu  organizē aģentūra LETA.