TV3 Saeimas vēlēšanu rubrikā "Tava izvēle" – Latvijas Krievu savienība
Uz 5% robežas, tātad iekļūšanas parlamentā, šobrīd balansē "Latvijas Krievu savienība". Šis saraksts varētu būt izvēle tiem vēlētājiem, kuriem "Saskaņas" politika šķiet par maigu. Turklāt "Latvijas Krievu savienībai" ir atpazīstama līdere. Tatjanu Ždanoku daļa vēl atceras no interfrontes laikiem.
Nosaukums "Latvijas Krievu savienība" ir astoņus gadus sens. Šis ir gadījums, kad politiskā partija rodas uz cita spēka bāzes.
Var teikt, ka "Latvijas Krievu savienība" ir PCTVL jeb "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" pēctece. Vēl senāk – saraksts "Līdztiesība".
"Latvijas Krievu savienība" ir spēks, kuras elektorāts ir skaidri definēts – dzīvo Latvijā, pilsonis tātad drīkst vēlēt, bet dzimtā vai ģimenē lietotā valoda – krievu."
Te jāatgādina, ka PCTVL bija Krievu skolu aizstāvības štāba dibinātāji, kas iestājas pret valodas reformu skolās un turpināja to darīt arī jaunajā kapacitātē.
Ždanoka ir galvenā "Latvijas Krievu savienības" seja un lokomotīve. Tāpēc, iespējams, tieši viņas trūkums ir viens no cēloņiem, kādēļ aizvadītā četrgade Saeimā pagājusi bez LKS.
Lasi vēl:
- "Nekā personīga. Faili": kā Kremļa idejas Latvijā un pasaulē izplatījusi Tatjana Ždanoka?
- Policija Rātslaukumā aiztur vairākas personas, tostarp Ždanoku
Likums paredz, ka uz vietu mūsu valsts parlamentā nevar kandidēt tās personas, kuras pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušās kompartijā, interfrontē vai citās organizācijas, kuras iestājās pret brīvu Latviju. Centrālā Vēlēšanu komisija viņu no kandidātiem svītroja.
https://rusojuz.lv/lv/partijas-latvijas-krievu-savieniba-programma-13-saeimas-velesanam/
Pirms četriem gadiem jau bija Krimas aneksijas pieredze, taču partijai šķita, ka nepieciešams "dibināt labas kaimiņattiecības ar Krieviju, atteikties no turpmākas NATO paplašināšanas, veikt Latvijas demilitarizāciju".
"Ja jūs domājat, ka Putins kādu apdraud un viņš ir agresīvs, nojauciet starp jums un Putinu esošo sienu un jums nevajadzēs no viņa baidīties."
Saeimā partija pirms četriem gadiem neiekļuva.
https://rusojuz.lv/lv/partijas-latvijas-krievu-savieniba-programma-14-saeimas-velesanas/
Šogad partijas programmā formulējumi jau piezemētāki – " saglabās profesionālu principu bruņoto spēku veidošanā un ierobežos aizsardzības ministra pilnvaras armijas militārai izmantošanai ārpus Latvijas".
Tāpat programmā iekļauti solījumi apturēt pieminekļu, kas veltīti Otrā pasaules kara upuriem un karavīriem, nojaukšanas kampaņu.
Šis ir interesanti. Jo šā brīža Saeima pieminekļus ir uzdevusi demontēt līdz 15. novembrim. Pat ja partija iekļūtu Saeimā, ir liela varbūtība, ka šādu jautājumu pat neizdotos ierosināt.
"Latvijas Krievu savienība" vēlas Latvijas apraidē atgriezt Krievijas televīzijas kanālus, un, protams, panākt brīvu krievu valodas izmantošanu visos izglītības līmeņos.
Valoda ir "Latvijas Krievu savienības" jājamzirdziņš vēl no PCTVL laikiem. Protesti ielās. Tiesa skolēnu tur tikpat kā nebija.
"Mēs aizstāvam krievu skolas. [Kas notiek ar krievu skolām?-red.] Tur grib mācīt latviešu valodā. [Tas ir slikti? – red.] Jā!" 2018. gadā skandēja LKS atbalstītāja.
Savukārt Andrejs Mamikins tajā pašā gadā norādīja, ka "jāsāk visiem kopā" un "apkaunojošajai reformai nē!".
Toreiz, pirms četriem gadiem, partija netika pie Saeimas krēsliem, taču pie valsts finansējuma gan. "Latvijas Krievu savienībai" izdevās pārvarēt 2% slieksni.
Uzreiz pie naudas tikt gan nesanāca. Organizācija likās tik aizdomīga komercbankām, ka tās ilgstoši atteica atvērt kontu.
"Es uzrakstīju vienkāršu vēstuli visām bankām vēlreiz, lai nepildītu visādas formas. Es teicu, ka mēs tomēr esam daļa no Latvijas politiskās sistēmas."
Galu galā viena banka kontu "Latvijas Krievu savienībai" atvēra. Taču nu tas atkal ir slēgts. Turklāt pēdējos mēnešos sabiedrībā uzvirmojis jautājums, vai savas Krievijas agresiju atbalstošās nostājas dēļ nevajadzētu pašu partiju aizliegt.
Lasi arī – Saeimā iesniegta iniciatīva par Latvijas Krievu savienības slēgšanu
Raugoties kopumā, "Latvijas Krievu savienības" aktivitātes notiek paralēli bez reālas ietekmes instrumentiem. Šobrīd Latvijā tās pārstāvjiem ir krēsli atsevišķu pašvaldību domēs. Taču partija apzinās, ka ik pa brīdim tai par sevi jāatgādina.
Starp citu – atceraties "dzelteno vestu kustību"? Tās pirmsākumi meklējami Parīzē, kur protesta dalībnieki ielās izgāja ar šādu atpazīstamības zīmi. Vēlāk pasaulē radās atdarinātāji. Latvijā nišu centās ieņemt tieši "Latvijas Krievu savienība".
"Ja mūsu protesti paplašināsies, aicināsim nākt ar dzeltenām vestēm, lai demonstrētu solidaritāti ar franču pilsoņiem, kuriem ir panākumi savā cīņā."
Tiesa jau pēc mēneša tiesības uz "dzelteno vestu" zīmolu pieteica arī citas partijas. Palikt par vienīgajiem oficiālajiem pārstāvjiem neizdevās.
Gadu pēc neveiksmīgajām Saeimas vēlēšanām LKS jau gatavojās nākamajam startam. Šoreiz uz Eiropas Parlamentu.
Saraksta līderi – Tatjana Ždanoka, Aleksandrs Mamikins un Miroslavs Mitrofanovs. Visi dažādos laikos un apstākļos ar Briseles pierakstu. Vienīgo laimīgo lozi izvelk Ždanoka.
Šogad Ždanoka bija to dažu deputātu vidū, kura atteicās nosodīt Krievijas agresiju Ukrainā. Viņa arī iepriekšējos gados pieslējusies galēji kreiso ideju paudējiem.
Partija šobrīd saviem atbalstītājiem sola iestāties pret padomju pieminekļu nojaukšanu. Praksē tas darīts jau iepriekš.
Lasi vēl:
- Okupācijas pieminekļa aizstāvji Latvijas Krievu savienība no valsts budžeta saņēmusi 363 756 eiro
- Latvijas Krievu savienība pie Brīvības pieminekļa rīko akciju, noliekot ziedus ar melnu lenti
Tikai vienas nedēļas laikā 2019. gadā portālā "Mana balss" Tatjanai Ždanokai izdevās savākt vairāk nekā 20 000 parakstu par pieminekļa saglabāšanu, kad šis jautājums atkārtoti bija uzvirmojis publiskajā telpā un skatīts Saeimā.
Ždanoka neuzskata, ka Latvija bija okupēta no PSRS režīma puses. Viņasprāt, tā bija inkorporācija.
Šogad dienaskārtībā ir cits kolektīvais iesniegums. Šī jau ir vismaz otrā reize, kad publiski apspriesta partijas aizliegšana. Līdzīgs sabiedrības noskaņojums valdīja 2014. gadā pēc Krimas aneksijas.
Tagad negatīvos karmas punktus partija, visticamāk, ieguva pēc notikumiem vasarā. Kamēr vienā no Rīgas domes sēdēm deputāti lēma par jautājumu saistībā ar pieminekļa demontāžu, ārpusē valdīja sakaitēta atmosfēra.
Daļa LKS līderu aicināja savus atbalstītājus respektēt policijas aizliegumu piketēt. Tikmēr redzamākā līdere, proti, Ždanoka, to ignorēja. Rezultāts – aizturēšana un īslaicīgs policijas iecirkņa apmeklējums.
Tiesa arī liedza rīkot "Latvijas Krievu savienības" organizētu gājienu pret pieminekļa Uzvaras parkā nojaukšanu. Izsakot savu attieksmi, pie Brīvības pieminekļa centrā gūla neļķu pušķi sēru noformējumā.
Kā apgalvo partijas vadība, viņu idejas un nostāju, kuru varētu dēvēt kā "postpadomiskas", vajadzētu būt aktuālām ne tikai vecākajai paaudze. Pirms diviem gadiem, gatavojoties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, gan bija atklāsme, ka sava Ušakova viņiem nav.
"Mēs nepaspējām izmainīt savu politisko uzvedību un atrast pievilcīgu jaunu cilvēku, kurš varētu konkurēt ar Ušakovu. Ušakovs, protams, ir apdāvināts cilvēks, bet arī uzņēmēji ir ieguldījuši milzīgu naudu, lai paceltu viņa autoritāti."
Kļūt par LKS seju gados jaunākiem vēlētājiem teorētiski varēja kļūt Aleksandrs Filejs. Viņš ir valdes loceklis. Šobrīd 34 gadus vecs. Taču viņu tiesā par Latvijas okupācijas fakta publisku noliegšanu, kas pausti sociālajos tīklos.
"Viņš ir publicējis rakstu, lai izraisītu diskusiju, bet viss beidzās ar pazinojumu policijai. Tā ir atriebība no valdošās partijas attiecībā uz opozīcijas pārstāvi."
Ja pirms diviem gadiem jauno "Latvijas krievu savienībā" esot bijis par maz, tad šobrīd vietas neatrodas veterāniem. Pār izstāšanos nesen paziņoja viens no četriem partijas pārstāvjiem Rīgas domē Jakovs Pliners.
Lasi vēl – "Latvijas Krievu savienība" bažīga par vēlētāju pazaudēšanu, iestājoties par kādu no karā iesaistītajām pusēm
Var noprast, ka neapmierinātība bijusi arī par to, kas un kāpēc iekļauts Saeimas vēlēšanu sarakstā. Vēlēšanām pieteikto deputātu vidū trešdaļa deputātu kandidātu tiešām ir jaunāki. Proti, vecumā līdz 45 gadu vecumam.
Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās šī partija neiekļuva. Prāvs atbalstītāju pulks partijai ir Latgalē. Tur par to nobalsoja 11% balsstiesīgo. Tiesa, par galveno konkurenti "Saskaņu" – trīsreiz vairāk.
Šoreiz cīņa par krievvalodīgo balsīm būs vēl ciešāka.
TV3 ziņu dienests pirms 14. Saeimas vēlēšanām 29. septembrī rīkos populārāko partiju premjerministra amata kandidātu debates. Televīzijas tiešraidē izvaicāsim pretendentus uz valsts ietekmīgāko amatu. Raksti sev interesējošos jautājumus zemāk esošajā formā vai sūti uz [email protected], un mēs tos uzdosim!
14. Saeimas vēlēšanas notiek 2022. gada 1. oktobrī. Parlamentā uz četriem gadiem tiks ievēlēti 100 deputāti no pieciem vēlēšanu apgabaliem. Piedalīties vēlēšanās tiesības būs Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Vēlēšanu nedēļā pirmdienā, ceturtdienā un piektdienā varēs nodot balsi glabāšanā, savukārt vēlēšanu diena ir 1. oktobris – sestdiena. Šogad nobalsot varēs, gan uzrādot pasi, gan ID karti.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
