Vēsturiska diena: aprit 25 gadi, kopš Latviju atstāja Krievijas karaspēks

Bijušais PSRS karaspēks, kas pēc Padomju Savienības sabrukuma nonāca Krievijas jurisdikcijā, Latviju atstāja trīs gadus pēc neatkarības atgūšanas – 1994. gada augustā. Tomēr sarunas par armijas aizvākšanu nebija vienkāršas. Apmaiņā pret to Krievija izvirzīja dažādas prasības.

"Viņi gribēja kompensācijas jautājumus, viņi gribēja Skrundas lokatoru ilgāk atstāt, viņi gribēja sociālās garantijas saviem atvaļinātajiem un neatvaļinātajiem. Viņi vispirms gribēja savu armiju atstāt, bet viņi bija pārāk sašķelti, un nebija viņiem šīs iekšējās vienotības, viņi nezināja, kā to izdarīt. Ja mēs paskatāmies uz Krimu, tad šodien man miegs vairs nenāk, kas varēja notikt, ja mēs būtu drusciņ bijuši nenoteiktāki," atceras tā laika Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

Latvijas amatpersonām nācies izmantot dažādus diplomātijas paņēmienus un pat dot neizpildāmus solījumus. Armijas izvešanā lielu lomu spēlējusi Baltijas valstu saliedētība.

"Man šodien ir žēl, ka mani divi draugi ir viņsaulē – Lietuvas un Igaunijas prezidents, bet mēs toreiz bijām kā trīs cieši sasaistīti draugi, katru nakti, katru dienu sazvanījāmies un domājām, kā labāk izdarīt – centrs bija Latvijā, lielākais karaspēks bija Latvijā," norāda Ulmanis.

"Krievijas armijas izvešana raisīja arī asas iekšpolitiskas domstarpības Latvijā. Nacionālā spārna politiķi kritizēja jebkādus kompromisus, piemēram, par pārejas periodu Skrundas lokatoram, un pieprasīja tūlītēju armijas izvešanu, kas bija nereāla. Izšķirošu lomu toreiz nospēlēja prezidents Ulmanis. Cerēt, ka mums līdz pēdējam atvaļinātajam Krievijas armijas virsniekam aizies, tas būtu naivi, bet, manuprāt, ja mēs skatāmies ar šīs dienas acīm, mums ir jābūt apmierinātiem ar sasniegto rezultātu, ko mums izdevās izdarīt, jo ļoti ātri lielvalstiskais Krievijā atkal sāka dominēt," atceras Krievijas armijas izvešanas sarunvedējs Jānis Dinēvičs.

Krievijas karaspēks Latviju atstāja negribīgi, savukārt aizvākšanās notika haotiski, tostarp izlaupot un iztirgojot militāro bāzu aprīkojumu.

"Viena no pirmajām operācijām bija Liepājas karaostas aplenkšana, kad mēs piespiedām Krievijas Federācijas karaspēku rēķināties ar mūsu muitas un citām ekonomiskajām prasībām, tāpat arī vēlāk pārvietošanās kontrole Latvijas teritorijā un tā tālāk, mēs daudz bijām klāt," pauž aizsardzības ministra padomnieks Raimonds Graube.

Karavīri bija dislocēti gandrīz visos rajonos, okupācijas gados Latvijā bija uzbūvēti simtiem militāru objektu, tostarp lidlauki un kodolraķešu palaišanas šahtas. Pirms 25 gadiem Latviju pameta vairāk nekā 200 000 militārpersonu.