Vēsturnieks: Jāiegulda līdzekļi vēstures pētniecībā ne jau Putina, bet mūsu pašu dēļ
Šī ir Patriotu nedēļa, kad arī atceramies un izzinām Latvijas vēsturi – gan tās gaišās, gan skarbās lappuses. Taču vēsturnieki jau ilgāku laiku ceļ trauksmi par to, ka vēstures zinātne ir krīzes situācijā. TV3 raidījums "900 sekundes" sarunājās ar vēsturnieku un Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrības pārstāvi Gustavu Strengu.
Lai novērtētu problēmas mērogu un sniegtu savu redzējumu, kā situāciju uzlabot, Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība rīko Latvijas vēstures kongresu.
"Mēs redzam, ka jau 10 gadus Latvijas vēstures pētniecība nav adekvāti finansēta. [..] Mūsu satraukums ir par to, ka finansējums nav bijis secīgs. Tas traucē mums darīt savu darbu, un beigās Latvijas sabiedrība ir tā, kas cieš no kvalitatīvas vēstures pētniecības un arī izglītības trūkuma," vērš uzmanību Strenga.
Ja nav skaidrības, kādas izskatīsies vēstures studijas, var rasties situācija, ka ir vēl mazāk vēstures skolotāju, pētnieku, muzeju darbinieku, bibliotekāru un arhīva darbinieku. Šie cilvēki uztur iespēju pētīt vēsturi.
Komentējot to, kā vēstures pētniecība atsaucas uz iedzīvotāju ikdienu, Strenga piekrīt, ka ļoti svarīgs ir drošības aspekts. Ir izveidota pētījumu programma, kas veltīta 20. un 21. gadsimtam – tā ir reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, kā arī drošības un informatīvās telpas apdraudējumu.
"Mums ir jāinvestē līdzekļi senākas vēstures pētniecībā ne jau Putina dēļ. Mūsu pašu dēļ. Mūsu zināšanas par šiem laikmetiem zūd, mums ir aizvien mazāk vēsturnieku, kas strādā ar senākas vēstures tēmām. Un beigās citi pēta mūsu pagātni, citi stāsta mūsu stāstus. Un interpretē pa savam. [..] Mums ir vajadzīga diskusija par savu pagātni, mums ir vajadzīgi cilvēki, kas spēj tajā iesaistīties," pauž vēsturnieks.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
