Vētra: Lēmums likvidēt Augstākās izglītības padomi ir tīri politisks solis

Pēc viņa teiktā, pastāvošā politiskā tendence patlaban ir tāda, ka valdošā vara atbalsta tikai sev lojālās institūcijas. "Ja kāda institūcija neatbalsta [valdošās varas īstenoto politiku], tad tā acīmredzot ir lieka," savu redzējumu par notiekošo klāstīja Vētra.

Viņš skaidroja, ka AIP Latvijā pilda augstākās izglītības eksperta funkcijas, kamēr daudzās citās valstīs šīs funkcijas ir deleģētas, piemēram, rektoru padomēm jeb rektoru konferencēm. Savukārt Latvijā Rektoru padome tiek uzskatīta par vienu no sabiedriskajām organizācijām, kuras viedokli var uzklausīt, bet neņemt vērā, norādīja AIP vadītājs.

Vētra skaidroja, – viņš neuzstāj, ka AIP ir jāturpina darboties tieši tādā formā kā līdz šim, taču nedrīkst pieļaut situāciju, ka valsts paliek vispār bez publiskā sektora institūcijas, kas pilda augstākās izglītības eksperta funkcijas. "Tas ir galvenais satraukums. Ja šobrīd tiek piedāvāts vienīgo [augstākās izglītības eksperta institūciju] likvidēt, bet vietā neko nelikt, savukārt Latvijas Zinātnes padomi pārveidot par valsts tiešās pārvaldes iestādi, (..) tad mums faktiski augstākās izglītības un zinātnes sistēma paliek ar vienu personu – Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktoru, kas nozīmē ierēdnieciski pārvaldītu sistēmu, un tas ir zināms strupceļš," rezumēja Vētra.

Viņš uzskata, ka IZM savos plānos par to, kā mainīt un attīstīt augstāko izglītību, vajadzētu būt reālistiskākai, "nevis būvēt gaisa pilis par to, kā būs, ja mums būs simtiem miljonu un mēs iekļūsim kaut kādos reitingos". Proti, Latvijai sava augstākās izglītības sistēmas attīstība jāplāno, par starta punktu ņemot faktisko situāciju, finansējumu un vietas reitingos, akcentēja AIP priekšsēdētājs.

Kā ziņots, pašreizējās AIP sastāva pilnvaru termiņš ir 2020. gada 31. decembris un pēc šī termiņa AIP darbība vairs netiks turpināta, aģentūrai LETA pavēstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļā.

Ministrijā skaidroja, ka 2017. gada nogalē Valsts kontrole (VK) ziņojumā "Vai augstākās izglītības sistēma ir efektīva?" norādījusi, – lai arī dibinot AIP, normatīvajos aktos bija noteikti tās darbības mērķi, tomēr kopš 2001. gada nevienā normatīvajā aktā tas vairs nav noteikts, un AIP nav noteikti rezultatīvie rādītāji, kas ļautu objektīvi novērtēt AIP darba efektivitāti.