Drošības eksperts: Beidzoties karam Ukrainā, vajadzība pēc NATO klātbūtnes Baltijā pieaugs
Ņemot vērā Krievijas sākto karu Ukrainā, centrālais jautājums šajā NATO samitā ir alianses spēju stiprināšana jaunajos drošības apstākļos. Pirmkārt, tiks apstiprināta jaunā NATO Stratēģiskā koncepcija, kurā Krievija vairs netiks minēta kā partneris, kā tas bijis līdz šim, bet gan kā būtiskākais apdraudējums mieram un stabilitātei Eiropā. Tas iezīmēs arī tālākus praktiskus lēmumus atturēšanas politikai īpaši alianses austrumu flangā. Un tieši šis jautājums ir būtiskākais Latvijā un arī visam Baltijas reģionam.
Baltijas valstis sagaida sabiedroto brigādes līmeņa NATO spēku izvietošanu, kas ietver ap 5000 karavīru ar visu atbilstošo bruņojumu. Tāpat lēmumus par Baltijas valstu gaisa un jūras aizsardzības spēju nostiprināšanu, izvietojot reģionā pretgaisa un krasta aizsardzības sistēmas. Nav arī šaubu, ka tas tiks pielemts, jo alianses ģenerālsekretārs jau vairākkārt apliecinājis, ka paredzēts pastiprināt kaujas grupas alianses austrumu daļā.
Visbeidzot – sagaidāms, ka lemšana būs arī par aizsardzības budžetu – gan nepieciešamību palielināt valstu nacionālo finansējumu aizsardzībai, gan kopējo NATO budžetu.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs sarunā ar TV3 pauda, ka kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā alianse jau pierādījusi, ka austrumu flanga drošība ir prioritāte, tāpēc sagaidāms, ka šajā samitā Madridē tiks nostiprināta NATO klātbūtne Baltijas jūras reģionā.
"Jau no 24. februāra mūsu sabiedrotie ir sūtījuši karavīrus – gan Kanāda, gan Spānija, gan Dānija. Mums ir arī pretgaisa aizsardzības sistēmas, bet tam šobrīd ir nepieciešams gan NATO kā organizācijas politisks atbalsts, gan arī ilgtermiņa stratēģija kādā veidā, ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā, Krievijas spēku klātbūtni Baltkrievijā, tiek pastiprināta arī Baltijas valstu aizsardzība. Man nav pamata domāt, ka kaut kas būtiski mainīsies šajā jomā. Manuprāt, mūsu valsts drošība tiks nostiprināta."
Vēl viens būtisks jautājums – NATO turpmāko gadu stratēģija, kurā vispirms Krievija vairs netiks saukta par partneri, bet gan lielāko apdraudējumu. Tāpat šajā dokumentā tiks apstiprināta alianses turpmākā atturēšanas politika aizsardzībai pret Krievijas draudiem.
"Jaunajā koncepcijā kardināli mainās NATO uztvere par Krieviju. Lai cik tas jocīgi nebūtu, spēkā esošajā koncepcijā Krievija joprojām tiek dēvēta par partneri, pat pēc visa, kas noticis. Tagad Krievija attiecīgi tiek definēta kā drauds mieram un drošībai. Visbeidzot kopīgā finansējuma palielināšana tieši NATO kopējā finansējuma, kas ir nepieciešams un kas ir mums ļoti svarīgi – attīstīt aizsardzības infrastruktūru."
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks nešaubās, ka samitā tiks panākta vienošanās par NATO spēju stiprināšanu austrumu flangā. Šobrīd jau esot sākts darbs, lai šis process notiktu ātrāk.
"Šis ir tāds transformējošs, pārveidojošs samits, kur mainās gan spēku izvietojums, gan spēku daudzums, gan arī kopīgā domāšana, kas mūsu izpratnē ir atbilstošāka kara apstākļiem un reālistiskāk skatās uz Krieviju, un tam būtu jābūt atspoguļotam šajā NATO jaunajā konceptā. Attiecībā uz Latviju, mums ir paredzēts parakstīt atsevišķus dokumentus, mēs strādājam pie tālākas pretgaisa aizsardzības sistēmas piegādes kopā ar mūsu sabiedrotajiem, mēs esam uzsākuši darbu pie brigādes lieluma spēku un bruņojuma izvietošanas Latvijā."
Protams, ir aktuāls jautājums, cik katra valsts būs gatava ieguldīties, taču Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks sarunā ar TV3 uzsvēra, ka pēc agresijas Ukrainā nevienam vairs nav šaubu par Krievijas neprognozējamību.
"Mēs varam justies droši. Šobrīd Krievija ir aizņemta Ukrainā, Krievijas karaspēks ir cietis ļoti smagus zaudējumus, tāpēc uzsākt karu pret NATO Krievijas interesēs šobrīd nav, bet mūsu uzdevums patlaban ir ielikt pamatus tam, lai mēs varētu veiksmīgi atturēt Krieviju ilgākā laika posmā, pieņemsim pēc tam, kad karš Ukrainā būs noslēdzies, es domāju, ka vajadzība pēc NATO karaspēka klātbūtnes vienalga nebūs mazinājusies. Mēs jau Krievijai atradīsimies kaimiņos ne tikai gadu, bet 10 un vairāk."
Vēl viens būtisks lēmums, ko sagaida Baltijas valstu līderi, ir lēmumi par iespējami ātru Zviedrijas un Somijas uzņemšanu NATO, kas būtiski veicinās Baltijas jūras reģiona un visa NATO austrumu flanga drošību. Te gan kāju durvīs liek Turcija, cenšoties iegūt vairākas piekāpšanās jautājumos par kurdu uzņemšanu un iepriekš noteiktām sankcijām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
