LATO ģenerālsekretāre: Krievijā pieprasījuma pēc demokrātijas nav
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir brīdinājis, ka gadījumā, ja Ukraina negūs panākumus Krievijas uzsāktajā karā, tad kā nākamās varētu sekot Baltijas valstis. Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga TV3 norāda, ka Latvijai apdraudējums ir gan ārējs, gan iekšējs.
Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga uzskata, ka apdraudējumu nepieciešams skatīties divos līmeņos, kur pirmais ir ārējais, bet otrais – iekšējais: "Zelenskim ir taisnība, jo, ja tiešām Putinam kaut kas notiek galvā un ir šāds plāns, tad Putinu ne pārāk interesēs krievvalodīgo intereses Latvijā."
Krievijas prezidentu Putinu neinteresēja arī Ukrainā dzīvojošo krievu intereses, norāda Struberga. "Ja šie notikumi būtu notikuši 2014. gadā, tad Putina vēlamais scenārijs ar Krievijas karaspēka sagaidīšanu ar ziediem būtu arī noticis, bet astoņu gadu laikā situācija ir mainījusies," saka organizācijas ģenerālsekretāre.
Pats būtiskākais Latvijas iekšējā drošībā ir likt šeit pat mītošajiem Putina atbalstītājiem saprast, ka "šaus uz visiem vienādi", norāda Struberga. Šobrīd ir svarīgi mēģināt atrast pareizo veidu, kā uzrunāt krievvalodīgo Latvijas sabiedrību.
"Mēs šobrīd fokusējamies uz Latgali, bet paskatīsimies uz Rīgu – krievvalodīgā kopiena Rīgā ir daudz pašpietiekamāka un bieži vien prokremliskāk noskaņota nekā šī kopiena Latgalē. Bet tas, protams, nenozīmē, ka Latgalei nav jāpievērš uzmanība," skaidro Struberga.
Iedzīvotāju vidū visā pasaulē pastāv cerība uz režīma maiņu Krievijā un Putina ēras beigām. LATO ģenerālsekretāre neliek lielas cerības uz Krievijas strauju demokratizāciju pēc tam, kad Putins aizies, jo faktiski pieprasījuma pēc demokrātijas Rietumu izpratnē Krievijā nav. Visdrīzāk iespējama vadības maiņa, bet ne režīma transformācija.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
