Otrdien un trešdien Rietumi nākuši klajā ar saviem paziņojumiem par sankcijām pret Krieviju. Piemēram, Vācijas kanclers paziņojis, ka aptur "Nord stream 2" sertifikācijas procesu, pēc tam bija arī citi lēmumi.
LU profesors Krievijai noteiktās sankcijas vērtē kā ļoti mērķētas pret konkrētiem indivīdiem un uzņēmumiem, tomēr tās nav tādas, kas skar visu ekonomiku un visas Krievijas tehnoloģijas.
"Tas nozīmē, ka pagaidām tās būs nepatīkamas ļoti ierobežotam cilvēku skaitam un uzņēmumiem, tas ir, bankām, finanšu sektoram. Bet arī ne visam finanšu sektoram – ļoti konkrētām bankām, kurām uzlikti ierobežojumi, un būs traucēta šo konkrēto gan indivīdu, gan uzņēmumu, gan finanšu sistēmas darbība. Tomēr šīs konkrētās sankcijas nav tiešām tādas, kas ietekmēs Krievijas ekonomiku tādā veidā kā Irānai vai Ziemeļkorejai," norāda Bērziņš.
"Pat Krievijā ir novērtēts, ka sankcijas nav tādas, kādas varbūt cilvēki bija gaidījuši. Jo viņi bija sagatavojušies tādām sankcijām kā aizliegts IT tehnoloģiju, piemēram, "Microsoft" un dažādu datorsistēmu atbalsts, kas ir ļoti kritiski," piebilst LU doktors.
Lielākais izaicinājums Latvijai ir nākamā gada apkures sezona un gāzes cenas – var nākties maksāt vairāk par apkuri un elektrību, par šo jautājumu būtu jādomā jau tagad. Latvijai būs jādomā par to, kā noturēt inflāciju, kas īpaši ietekmē cilvēkus ar zemiem ienākumiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
