Māris Cepurītis: Krievija ir iestigusi Ukrainā, uzbrukums Baltijai ir ļoti maz ticams
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ir apstiprinājis, ka tā ir valsts, kura domā 19.gadsimta kategorijās. Pēdējā laikā izskanējis jautājums par to, cik lielu apdraudējumu Krievija rada Baltijas valstīm. Ministru prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Māris Cepurītis TV3 raidījumā "900 sekundes" norāda, ka uzbrukums Baltijai ir ļoti maz ticams.
Kaut arī vēlreiz ir apstiprinājies, ka Krievija ir gatava izmantot militāros instrumentus un karu, lai īstenotu savus plānus un ietekmētu pierobežā esošās valstis tā, kā to vēlas Krievija, karš Ukrainā ir pierādījis, ka agresoram nesokas tik labi, kā pašam gribētos.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir minējis, ka gadījumā, ja Krievijai izdotos gūt panākumus Ukrainā, tad nākamās būtu Baltijas valstis, neskatoties uz šo valstu dalību NATO aliansē. Ministru prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Māris Cepurītis norāda, ka uzbrukums Baltijai ir ļoti maz ticams: "Krievija ir iestigusi Ukrainā. Krievija ir iemiesojusi agresīvās lielvalsts statusu, un mūsu uzdevums ir stiprināt sevi, lai mēs būtu pārāk neveikls kumoss, ko nokost."
Šobrīd atklājas ļoti daudz problēmu, kas skar gan gaisa telpas kontroles mērķus, gan Krievijas tehniskās nepilnības armijas bruņojumā, kas neļauj izpildīt mēŗkus tā, kā bija iecerēts. Tāpat arī Krievijas armijai ir problēmas ar apgādi – gan pārtikas, gan degvielas.
Tajā pašā laikā Cepurītis uzsver, ka nedrīkst aizmirst par savas drošības stiprināšanu. Šobrīd vairāk kā jebkad pierādās tas, ka Krievija sevī ir iemiesojusi agresīvās lielvalsts statusu.
Vaicāts par to, cik liela ir iespējamība, ka iracionālu lēmumu dēļ, Krievija varētu izšķirties par kodolieroču izmantošanu, Cepurītis norāda, ka tā jau būtu eskalācija un uzbrukums NATO valstīm, kam Krievija nav gatava.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
