Pabriks: NATO varētu palīdzēt aizsargāt Rietumukrainas gaisa telpu
Dramatiskajiem notikumi Polijā, protams, ļoti rūpīgi līdzi seko arī Baltijas valstīs. Latvijā šorīt notika valdības ārkārtas sēde, līdzīgas sanāksmes arī Lietuvā un Igaunijā, paužot stingru atbalstu Polijai. Latvijas aizsardzības resora pārstāvji šodien dabūja nedaudz skaidroties par pārsteidzīgiem izteikumiem vakarnakts norišu karstumā. Taču kopumā viņu secinājumi līdzīgi kā daudziem citiem mūsu reģionā, – NATO sabiedrotajiem jāturpina palīdzēt Ukrainai, modernizējot viņu pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Pēc tam, kad vakar vakarā pasauli pāršalca oficiāli vēl neapstiprinātas ziņas ar to, ka Polijā, Ukrainas pierobežā, varētu būt trāpījušas krievu raķetes, nogalinot divus civiliedzīvotājus, Krišjānis Kariņš (JV) sauca valdības ārkārtas sēdi, lai spriestu par drošības situāciju reģionā.
Šorīt, kad ministri pulcējās uz šo sēdi valdības Drošo sarunu zālē jeb tā sauktajā "bunkurā", jau bija nedaudz vairāk informācijas. Polija bija apstiprinājusi, ka tās teritorijā tik tiešām nokritusi Krievijā ražota raķete, prasot divu cilvēku dzīvību, savukārt amerikāņi jau bija pieļāvuši, ka tā varētu būt Ukrainas pretgaisa raķete.
Mūsu valdības sēde bija neilga, un pēc tās Kariņš pauda, ka Latvijas atbildīgie dienestu turpina sekot līdzi notikumiem.
"Protams, es esmu to izteicis arī Polijas premjeram – mūsu valdība ir gatava atbalstīt Poliju jebkurā veidā, kādu viņi prasītu. Šobrīd ir izmeklēšanas stadija, un drošības situācija Latvijā ir nemainīga."
Tieši mūsu aizsardzības ministrs jau vakar vakarā publiski paziņoja, ka tās bijušas Krievijas raidītas raķetes, kas trāpījušas Polijā, izraisot jautājumus, vai Latvija nav pārsteigusies ar šādiem apgalvojumiem, ņemot vērā, ka tagad ticamākais scenārijs jau ir Ukrainas pretgaisa aizsardzības rezultāts.
Taujāts par to, Kariņš akcentēja, ka Krievija pret Ukrainu vakar raidīja vairāk nekā 90 raķešu.
"Šādos apstākļos, kad notiek kaimiņvalstī sprādziens, varētu teikt tādā kara miglā rodas zināmas neskaidrības. Katrs reaģē vai secina ātrāk vai lēnāk. Es uzskatu, ka ir svarīgi noskaidrot, kas ir bijis."
"Jebkurā gadījumā Krievija šeit ir pie vainas. Ja nebūtu Krievijas raķešu, ja nebūtu šo atlūzu, nekas arī nenotiktu. Sākotnējā informācija mums norādīja uz Krievijas raķetēm, jo tā bija Krievijas izcelsmes raķete."
Pabriks pauda, ka piemērota NATO reakcija patlaban būtu visā reģionā pie Ukrainas robežas stiprināt alianses pretgaisa aizsardzību. Vienlaikus, uzsverot gan, ka tas ir viņa personīgais viedoklis, ministrs norādīja, ka alianse varētu palīdzēt aizsargāt Rietumukrainas gaisa telpu.
"Ja, piemēram, virs Ļvivas, kas ir Rietumukrainā, Polijas vai kādas citas dalībvalsts spēki iznīcinātu raķetes, kas lido pierobežas tuvumā, kaut vai tikai savas drošības dēļ, manuprāt, tas nekādā veidā neveicinātu vai nevarētu tikt interpretēts kā NATO iesaistīšanās karadarbībā ar Krieviju. Jebkurā gadījumā, ja mēs gribam izbēgt no karadarbības, krieviem ir ļoti vienkāršas metodes – beidziet karot un ejiet mājās!"
NATO reakcija uz pēdējās diennakts notikumiem būs alianses darba kārtībā gan šonedēļ, gan nākamnedēļ.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
