Riekstiņš: Katra izšautā raķete nostiprina naidu un vēlmi atmaksāt agresoram

TV3: Vakar redzējām šīs sarunas, kas bija starp Krieviju un Ukrainu uz Baltkrievijas robežas, redzējām arī šos ārprātīgos uzbrukumus Ukrainas pilsētām un civiliedzīvotājiem. Vai vispār šobrīd tur var gaidīt kādu iznākumu? 

Riekstiņš: Man vienmēr gribas cerēt, ka pastāv tomēr jebkurā situācijā iespēja kādam rezultātam, tas, kas mani dara bažīgu saistībā ar vakardienu – tas, ko jūs minējāt, sarunu laikā, kas ir iecerētas par mieru, notiek ļoti masīva aktīva apšaude no Krievijas puses, un tas liek uzdot jautājumu, vai šīs sarunas tiek vestas labā ticībā, vai mērķis ir radīt ilūziju, bet turpinās militārā agresija ar citiem mērķiem tā ir viena liela jautājuma zīme. Īstenībā tās sarunas, ka tika vestas ar Rietumu pārstāvjiem, netika vestas labā ticībā – tie lēmumi visi jau bija sagatavoti, un pēc būtības Rietumi tika maldināt. Ir neiespējami vest sarunas, ja pušu starpā nav nekādas uzticēšanās, un tas, kas notika pēdējo divu nedēļu laikā apliecina, ka uzticēšanās ir tuvu nullei.

TV3: Zinot Vladimira Putina politiku vēstījumu, vai viņš vispār ir gatavs atzīt sakāvi un aiziet prom? Jautājums, cik arī viņam pietuvinātās persona, oligarhi būs gatavi ciest to ko viņi jūt uz saviem īpašumiem, aktīviem uz visu iespaido sankcijas?

Riekstiņš: Tas ir viens no elementiem, kas var ietekmēt kaut kādu domāšanas procesu kopumā Maskavā – vai tam būs izšķiroša nozīme jautājums, vai veidosies kritiskā masa, dažādu nozaru pārstāvji, kas saprot, ka šis ir ceļš nonāk strupceļā jebkurā gadījumā. Konflikts, ja turpinās, novedīs pie milzu zaudējumiem pašai Krievijai. Tas potenciāls, kas netiek izmantots sabiedrības un valsts labklājības celšanā šādu ambīciju dēļ, ka tas ir par lielu, un tas ceļš ir jāmaina – bez pašas Krievijas sabiedrības pietiekama aktīvas viedokļa paušanas, visticamāk, ka varas pārstāvji diez vai būs griboši mainīt savu līdzšinējo politiku.

TV3: Cik ilgi Krievijas sazombētā sabiedrības daļa būs gatava ciest sankciju ietekmi, cik māšu būs gatavas ņemt pretī karavīru, savu dēlu līķus, kas nāk no Ukrainas?

Riekstiņš: Neviena māte nav gatava to ņemt pretī ar vieglu sirdi. Viena liela daļa sabiedrības ir absolūti inerta un iebiedēta, nav gatava nekādu pozīciju paust un dzīvot savu dzīvi un neiesaistīties nekādos procesos. Viena daļa sabiedrības, kas to visu apsveic, ir arī tādi. Man ir grūti pateikt, cik procentu krievu sabiedrības tā domā, bet viena daļa domā, ka tas ir pareizi. Kāpēc Ukraina ir kā "drauds Krievijai" – tāpēc, ka iespējams, kaut kad Ukrainā varētu tikt izvietotas kodolraķetes. Ne tā, ka es tagad NATO noslēpumus gribu atklāt, bet tādu plānu nav – tas ir pilnīga fantāzija vai fobijas, bet kāda daļa sabiedrības tam tic.

TV3: Šis gan šobrīd ir neatbildams jautājums, bet, kā jums šķiet, – cik ilgi tas turpināsies? Vai tas būs kārtējais iesaldētais konflikts, vai kaut kādā paredzami tuvā nākotnē tas atrisināsies?

Riekstiņš: Es domāju, ka šis ir process uz ilgu laiku. Pat ja Ukrainas pretestība tiktu militāri salauzta, ukraiņu apņēmība iestāties par savu valstiskuma saglabāšanu ir izteikti spēcīga. Cik ilgu laiku tas prasīs – es labprāt gribētu pateikt, ka vēl dažas nedēļas un viss tā beigsies – katra nākamā diena, kad šī agresija turpinās, nes jaunus civiliedzīvotāju upurus. Nostiprinās cilvēku naids, vēlme atmaksai. Jo vairāk upuru, jo emocijas spēcīgākas. Katra raķete nozīmē, ka šis konflikts būs ilgstošāks.

TV3: Šī situācija ir radījusi arī bažas Latvijas iedzīvotajiem par kopējo drošības situāciju reģionā. Ko jūs teiktu – cik droši mēs varam justies šeit, mājās?

Riekstiņš: Strādājot NATO vairāku gadu garumā, esmu pārliecinājies, ka organizācija nav dibināta uz tukšiem solījumiem. Tas, ko sauc par "viens par visiem, visi par vienu" – tie nav tukši vārdi. Jebkurš apdraudējums tiek uzsvērts kā apdraudējums visiem. Protams, ka cilvēki uzdod jautājumu par to, ka cilvēks piedraud kodolspēku gatavību. Vai tas nozīmē kodolkara draudus? Ar tādām lietām nejoko, un visi riski tiek rūpīgi izvērtēti, bet man šķiet, ka iedzīvotājiem nav pamats dzīvot ar domu, vai rītdien būs kodolkarš – tāda dzīve ir bezjēdzīga, ir jāpaļaujas uz veselo aprātu un aizsardzības spējām. Kodolatturēšanas būtība ir tā, ka visām pusēm, abām pusēm tas kodolarsenāls ir tik attīstīts, kas garantē, ka uzbrukuma gadījumā atbildes trieciens ir nenovēršams. Tam, kas tā domā, ka šādi varētu ātri nokārtot – viņam ir pilnīga saprašana, ka atbildes trieciens ir nenovēršams un tas nozīmē pilnīgu iznīcību. Tas ir nostrādājis, lai ar to neaizrautos.