Viegla nauda vai patiesa nezināšana: kāpēc šoferi piekrīt pārvadāt nelegālos migrantus?

Pamatā ir divi iemesli, kāpēc cilvēki piekrīt veikt migrantu transportēšanu, skaidro filmas autore Spriņģe. Galvenais iemesls ir lielais naudas kārdinājums. "Tev ir vienas dienas darbs. Tu aizbrauksi uz Austriju vai Ungāriju, sešas stundas, pārved [pāri robežai] šos cilvēkus un saņem simtus vai pat tūkstošus eiro. Naudas vilinājums un kārdinājums ir pārāk liels."

Otra lieta ir mierinājumi, kurus sola "darba devēji". Proti, "nekas tev par to nebūs. Tu esi ārzemnieks – izliecies, ka neko nesaproti, nezināji, ka tas ir pārkāpums." Tāpat arguments, kuru bieži izmanto: "Tu pārvadāsi tikai vienas valsts robežās. Tu nešķērsosi [vairākas] robežas, tur nav nekas nelikumīgs." Taču, kā uzsver Spriņģe, arī tas ir noziegums, ja transportē cilvēkus, kuriem nav dokumentu, kas ļauj uzturēties konkrētajā valstī.

Citiem vārdiem – "mūžīgā cerība, ka "mani jau nepieķers, man paveiksies un es ātri tikšu atpakaļ uz mājām". Diemžēl tas tā nenotiek."

Tajā pašā laikā ir arī tādi, kas patiešām nezina, ko dara. Tiesa, ne visiem cilvēkiem, kuri tā apgalvo, Spriņģe sliecas ticēt. "Savā filmā neieliku, bet lietuviešu kolēģiem bija intervija ar vīrieti, kurš atklāja: "Man jau pateica, ka būs jāved saulespuķu eļļas krava. Busiņš jau bija salādēts, mani pie tā pieveda, un man vienkārši bija jābrauc. Es vedu, aizdomīgi bija, ka pārāk smags, bet nekas. Policija apturēja, un izrādās – iekšā 30 cilvēki." Es neticu, ka tu tik vienkārši piekrīti vest saulespuķu eļļu, ka tev neliekas aizdomīgi, kāpēc neļauj atvērt [piekabes] durvis, un esi pārsteigts, ka pēkšņi tur iekšā atklājas 30 cilvēki."

Viņa turpina: "Taču Aināram, kurš ir no Latvijas, es no sirds arī ticu, ka viņš nezināja – tie ir nelegālie robežas šķērsotāji. Viņš arī atklāja, ka šo darbu viņam piedāvāja draugs, kuram viņš uzticas jau no bērnības. Ainārs sazinājās ar cilvēku, kas to koordinē, kurš ir bijušais darba devējs. Viņš sacīja, ka arī šie cilvēki neatbilda stereotipiem – noskrandušās drēbēs tērpti, pārguruši. Nē, tie bija labi ģērbti, tīri cilvēki, kuri parādīja savas pases. Domāju, ka es arī varbūt piekristu tīri cilvēcīgi izpalīdzēt, ja kāds man kaut ko lūgtu."

Tāpat ir vēl kāds gadījums, kas neparādās filmā, ar vīrieti, kurš ir partijas "Nacionālā Apvienība" biedrs, pastāsta Spriņģe. Viņš publicēja sludinājumu, ka pārdod automašīnu. Pieteicās cilvēki, kuri automašīnu beigās nenopirka, jo viņiem nebija Latvijā derīga autovadītāja apliecība, taču palūdza viņus par samaksu aizvest līdz Lietuvai. Tur likumsargi viņus aizturēja, jo viņiem nebija dokumentu. Šie bēgļi bija pametuši Muceniekus.

Dokumentālajā filmā redzamajam stāstam ir divas lokācijas. Viena saistīta ar tā dēvēto Balkānu ceļu, pa kuru migranti no Serbijas, šķērsojot Ungāriju, dodas uz Vāciju. Aizvadītajā gadā Ungārijas tiesībsargi arestēja ap 30 Latvijas valstspiederīgos, kuriem draud 2 līdz 8 gadu cietumsods.

Otra daļa ­– Latvija. Ņemot vērā, ka Baltkrievija migrantus izmanto kā daļu no hibrīdkara un stumj pāri robežai, pieprasījums pēc "šoferiem" pieaudzis arī Latvijā. Pēdējos divos gados Latvijā uzsākti 53 kriminālprocesi par nelegālo imigrantu izmitināšanu vai transportēšanu. Ja līdz šim pieķertie šoferi varēja izlīdzēties ar naudas sodu un sabiedrisko darbu, tagad stājušās spēkā izmaiņas Krimināllikumā, kas paredz smagākus sodus nelegālo migrantu plūsmas organizētājiem.

Dokumentālo filmu "Meklējam šoferi" skatieties kanālā TV3 29. oktobrī pulksten 18.50.