Vieni un neziņā: par bīstamu atzīto daudzdzīvokļu namu Ogrē pametuši gandrīz visi iedzīvotāji

Ir pagājusi teju nedēļa, kopš Draudzības ielas daudzdzīvokļu nams Ogrē atzīts par bīstamu. Būvekspertiem atklājot plaisas gan mājas nesošajās konstrukcijās, gan pārsegumos, vietējā būvvalde lēma ēkas ekspluatāciju no šodienas pārtraukt, kas nozīmē, ka iedzīvotāji uzturēties tajā vairs nedrīkst. Par to, ka ēka var apdraudēt cilvēku dzīvības, gan šodien nekas neliecināja – pie tās neviena pati brīdinājuma zīme, visu kāpņutelpu durvis aizvien atvērtas.

"Vakar plkst. 23.45 mēs vēl atbraucām, pagarinātāju paņēmām. Arī no rīta atbraucām, nekādu norobežojumu nav, vēl var tikt dzīvokļos. Cilvēki vēl gāja, jā," stāsta nama iedzīvotājas Diāna un Aiva.

Arī trešdien vēl pa retam iedzīvotājam turpināja namu apdzīvot. Starp tiem arī Ligita. Kundze  īres dzīvokli atradusi vien šodien.

"Biju arī domē, tur man piedāvāja kopmītnes. Piedodiet man, tur tādas sejas staigā, rupji neteikšu, kopēja duša, kopēja vanna, ko es tur darīšu, drausmas. Aizgāju tagad uz Draudzības 16 īrēt, bet tur šausmīga nauda, es nezinu, vai to varēšu pavilkt," saka Ligita.

Kā rīkoties turpmāk? Par to mājas iedzīvotājiem neesot skaidrs. Nedz būvvalde, nedz arī namu apsaimniekotājs, tiem nesniedz nekādu informāciju.

"Neko mēs nezinām, ne uz cik ilgu laiku, gadu, pusgadu, neviens mums neko nesaka. Neko nezinām, ko mums darīt, ko tālāk. Apsaimniekotājam mūs nevajag, vispār mūs nevienam nevajag, ne domei, ne būvvaldei," teic nama iedzīvotāja Valentīna.

Ogres novada pašvaldībā gan saka – vietvaras rokas ir sasietas. Palīdzēt iedzīvotājiem tie var vien ar transportu mantu pārvešanai vai pagaidu dzīvokļiem. Pārējais iedzīvotājiem diemžēl jāiznes uz pašu pleciem, jo māja ir privātīpašums.

"Pašvaldības loma ir ierobežota šajā situācijā. Pašvaldība rūpējās par svarīgāko – cilvēku veselību un dzīvību, tādēļ ir šis evakuācijas lēmums. Jo būvvalde, saņemot šo atzinumu, pat nespēja pieņemt nekādu citu lēmumu. Taču turpmākais ir absolūti iedzīvotāju rokās un mājas pārvaldnieka risinājums," stāsta Ogres novada pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītājs Patriks Grīva.

Draudzības ielas ceturtā nama apsaimniekotājs, uzņēmums "Ēku projekti & pārvaldīšana", komentāros par esošo situāciju bija skopi, aicinot iepazīties ar to ierakstu sociālajā medijā "Facebook". Tur tie pauž pārmetumus pašiem iedzīvotājiem, kuri gadiem neesot likušies zinis par nama slikto tehnisko stāvokli.

"Šo dzīvokļu īpašniekiem vispirmāmkārtām bija jāinteresējas, kādā stāvoklī ir ēka, kurā viņiem pieder dzīvokļi. Tā diemžēl ir tipiska situācija Latvijā, kad cilvēki iedomājas, ka privatizējuši vai nopirkuši tikai dzīvokli, bet par kāpņutelpu, pagrabu, jumtu, kopējo būves konstrukciju stāvokli, piegulošo zemes platību viņiem nav nekādas darīšanas. Ja attieksme nemainīsies, ja dzīvokļu īpašnieki nesāks apzināties, ka jārūpējas par ēku kopumā, var paredzēt, ka tādas situācijas kā konkrētā namā Ogrē nākotnē būs aizvien biežāk," teikts apsaimniekotāja paziņojumā.

Būvniecības eksperti jau iepriekš brīdinājuši, ka padomju laikos celto daudzdzīvokļu namu tehniskajam stāvoklim ir jāsāk pievērst arvien lielāku uzmanību. Šo namu kalpošanas ilgums bez kapitālieguldījumiem ir 50–70 gadu, un šobrīd šis laiks pamazām sāk pienākt.