Vilcienu jezga: Satiksmes ministrija tuvākajā laikā sola novērst pieļautās nejēdzības

Iespējams, ir kas dziļi simbolisks tajā, ka no Satiksmes ministrijas logiem var redzēt visus šī resora lielākos rūpju bērnus. "Rail Baltica" projekts, problēmas "Latvijas dzelzceļā" ar kravu apgrozījumu un finansēm un, protams, arī "Pasažieru vilciena" jaunie elektrovilcieni, ar kuru ieviešanu ekspluatācijā patlaban ir lielas, lielas problēmas.

Pieminētās pirmās divas problēmas sabiedrības ikdienu skar mazāk, bet vilcienu jezgu izjūt daudzi. Slavē jauno ritošo sastāvu, bet nepacietībā gaida, kad to varēs sākt izmantot pilnvērtīgi, nevis tādās jukās, kādās patlaban.

"Pilnīgi bail, bail ir braukt, es jums teikšu. Es rēķinu tā, ka izkāpju no vilciena un tur ir autobuss. Ja nokavēju kaut 20 minūtes, cauri. Braucu ar jauno uz šejieni, skatos, nāk vecie pretim. Domāju – "Velns, būtu labāk vecais trāpījies!" Nav vēl droši ar viņiem, bet pagaidām esmu ticis sveikā cauri," saka pasažieris Jānis.

"Vilcieni ērti, iekšā ir klusums. Miegs nāk, kad brauc, tāpēc ka klusums. Bet kas ir neērti. Starp vagonu un peronu ir ļoti liels attālums. Mums Majoros stacijā vienai sievietei kāja iegrima starpā. Trīs cilvēki viņu pacēla un paspēja izņemt ārā, kamēr vilciens stāvēja. Ja vilciens brauktu, viņa būtu beigta," norāda pasažiere Svetlana.

Politikas kuluāros klejo runas, ka starp koalīcijas partneriem sāk pieaugt neapmierinātība ar satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) darbu. Šonedēļ viņam arī privāta apspriede un publisks pēlums no premjerministres Evikas Siliņas (JV). Tam sekoja Briškena ierosināta disciplinārlieta Satiksmes ministrijas valsts sekretāri par "Rail Baltica" nedienām un paziņojums par "Pasažieru vilciena" padomes atkāpšanos.

Uz jautājumu, vai šis ir bijis pašu lēmums, vai arī ministra pamudinājums, "Pasažieru vilciena" bijušais padomes priekšsēdētājs Sandis Šteins atbild: "Tas bija mūsu pašu lēmums. Mēs sapratām, ka tie instrumenti mums ir beigušies."

Nu jau bijušais uzņēmuma padomes priekšsēdētājs uzsver, ka šādas krīzes var novērst tikai ciešā sadarbībā visiem iesaistītajiem, nevis viens "Pasažieru vilciens".

"Autotransporta direkcija, kura ir pasūtītājs, ir iesaistīts "Latvijas dzelzceļš", kuram pieder peroni, kuram pieder visa infrastruktūra – elektrovadi, sliedes, stacijas, apziņošanas sistēmas. Iesaistīta, protams, Dzelzceļa tehniskā inspekcija, kura ir tā, kas pieņem lēmumu – drīkst vai nedrīkst šādu elektrovilcienu vispār palaist," saka Šteins.

Visam šim pāri – Satiksmes ministrija. Nozares politiskā pārrauga Briškena birojā interviju ceturtdien atteica, pārvirzot uz ierēdniecību. Tur atzīst, ka acīmredzot iesaistītās institūcijas līdz šim nav spējušas rast kopsaucēju krīzes novēršanai. Tagad mēģinās vēlreiz – ministrijas vadībā.

Jautāta, vai bija prātīgi laist jaunos vilcienus līnijās, kamēr tur notiek vadu remonti, sliežu remonti, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Ligita Austrupe saka: "Neesmu inženieris un nemācēšu tehniski komentēt, bet šajā jautājumā mēs pilnībā paļāvāmies uz speciālistiem un ekspertiem "Latvijas dzelzceļā" un "Pasažieru vilcienā". Nu acīmredzot kaut kur kāds ir pārrēķinājies."

Satiksmes ministrija sagaida, ka pašreizējās nejēdzības izdosies vērst par labu tuvākajā laikā, taču pilnvērtīgs šis pakalpojums būšot pēc visu jaunu vilcienu saņemšanas un infrastruktūras remontdarbu pabeigšanas.

Savukārt attiecībā uz valsts sekretāres atstādināšanu saistībā ar "Rail Baltica" likstām jaunu komentāru nav. Zināms gan, ka problēmu projektā netrūkst – milzu sadārdzinājums, kavēti termiņi, pastāv arī bažas, vai dzelzceļa pamattrase nepaies garām Rīgai.

Uzņēmumam "Škoda" aprēķinātais sods saistībā ar jauno elektrovilcienu problēmām patlaban jau veido gandrīz 270 000 eiro. Tas ir, neskaitot tās sankcijas, kas čehu ražotājam būs jāmaksā saistībā ar novēlotajām vilcienu piegādēm.