"Viņas nesaprata, ka var staigāt." Akcijā no sprostu fermas izglābj 100 vistas
Lai neļautu dziļi Saeimas atvilktnēs nogult idejai par atteikšanos no dējējvistu turēšanu sprostos, dzīvnieku aizstāvji īstenojuši kādu īpašu akciju. No sprostiem uz jaunu, daudz brīvāku novietni nogādātas simt vistu, kuras tika izpirktas no kādas sprostu fermas Pierīgā. Simboliskais vistu skaits simts izvēlēts apzināti: tas atbilst deputātu skaitam Saeimā, kur šobrīd vēl tikai sāk virzīties likumprojekts par vistu dzīves apstākļu uzlabošanu.
Rīta pusē Čiekurkalnā pie pagaidu mājvietas piebrauc auto, pilni ar kastēm, kurās vēl pavisam nesen sprostu fermā turētas vistas. Brīvprātīgie tās uzmanīgi izceļ un nes iekšā, kur putnus sagaida pirmā veterinārā apskate. Daļai šī ir pirmā reize ārpus šaurajiem metāla būriem – pirmā iespēja izplest spārnus un stāvēt uz zemes, nevis režģiem.
Šīs vistas vēl pirms dažām stundam atradās sprostu fermā, kur katrai bija atvēlēta vieta, kas bieži vien ir mazāka par A4 lapu. Tagad viņas nonākušas pagaidu mājvietā Čiekurkalnā, kur veterinārārsti pārbaudīs viņu veselību, bet nākamais mērķis – atrast tām jaunas mājas.
"Es veicu pārbaudi gremošanas traktam, pārbaudu, vai guza nav pārpildīta, pārbaudu vēdera dobumu, jo dējējvistām diezgan regulāri ir problēmas ar reproduktīvo traktu, vēdera dobumā krājas šķidrums – tas skar jebkuru vistu, bet arī sprostos turētām vistām tā problēma ir bieža. Lielākajai daļai vistu, ko es šeit jau esmu izmeklējusi, ir izraustītas spalvas, viņas viena otru plūkā šajos stresainajos apstākļos, un vairākas vistas ir ar vēdera dobuma problēmām."
Dzīvnieku aizstāvji stāsta – pēc dzīves sprostos daļai vistu pat pārvietošanās sākumā sagādā grūtības. Putniem pakāpeniski jāmācās ne tikai staigāt pa zemi, bet arī pierast pie plašākas telpas, dienasgaismas un iespējas brīvi kustēties.
"Mēs arī vakar, kad atvedām vistas, viņas pirmās trīs stundas nu burtiski stāvēja. Viņas, man liekas, vispār nevarēja saprast, ka var staigāt."
Dzīvnieku aizsardzības organizācija "Dzīvnieku brīvība" šo akciju rīko laikā, kad Saeimā virzās likumprojekts par dējējvistu turēšanas sprostos aizliegumu. Tas šobrīd nodots izskatīšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un vēl nav sasniedzis pirmo balsojumu parlamentā. Dzīvnieku aizstāvji cer, ka jau drīzumā notiks komisijas sēde un jautājuma virzība neapstāsies, jo lēmums nākotnē varētu ietekmēt simtiem tūkstošu vistu dzīves apstākļus Latvijā.
"Un šis skaitlis 100 vistas nav nejaušs, tas ir par godu 100 deputātiem, kuru rokās šobrīd ir daudz vairāk, 100iem tūkstošu vistu liktenis. Jautājums par to, vai viņām nāksies turpināt dzīvot saspiesti uz sprostu režģiem vai tomēr Latvijā tiks pieņemts dējējvistu turēšanas sprostos aizliegums līdzīgi kā daudzās citās Eiropas valstīs."
Jau šobrīd lauksaimniekiem pieejami dažādi atbalsta mehānismi, un Ministru kabineta noteikumi paredz pakāpenisku pāreju no olu ražošanas sprostos uz kūtīs vai brīvos apstākļos turētām vistām, paredzot arī atbalstu šīs pārejas īstenošanai. Taču ražotāji norāda, ka šis process tāpat prasa būtiskus ieguldījumus un laiku, kā arī pauž bažas, ka pārāk strauja atteikšanās no sprostu sistēmām varētu veicināt lētāku importēto olu ienākšanu tirgū no valstīm, kur sprostu turēšana joprojām ir izplatīta. Tas, viņuprāt, var radīt nevienlīdzīgu konkurenci un mazināt vietējo uzņēmēju spēju konkurēt, neskatoties uz virzību uz augstākiem dzīvnieku labturības standartiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
