Vispārējais valsts aizsardzības dienests nesīs būtiskas izmaiņas Latvijas aizsardzības politikā. Kā tas izpaudīsies?

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), iepazīstinot ar jaunajiem plāniem, norādīja, ka, izvērtējot šā brīža starptautisko situāciju un nepieciešamības, kas ir vajadzīgas, lai valsts varētu sevi aizsargāt un nepieļaut Krievijas iebrukumu – Latvija esot sevi izsmēlusi – īpaši raugoties uz jaunajiem izaicinājumiem, kas ir radušies pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Pēc šā brīža datiem, militāra apdraudējuma gadījumā rīcībspējīgi ir tikai 0,5 līdz 2% Latvijas iedzīvotāju, Aizsardzības ministrijas plānos ir sagatavot ap 50 000 cilvēku, kuri būtu gatavi rīkoties iebrukuma gadījumā.

"Nav nekāda pamata domāt, ka tuvākajos piecos gados Krievija gribētu atteikties no šīm imperiālajām ambīcijām. Ņemot vērā mūsu resursus, kas vienmēr ir ierobežoti, mūsu budžetu, bet vienlaikus nepieciešamību nodrošināt situāciju, kad mums ir pēc iespējas lielāks iedzīvotāju skaits, kas ir militāri sagatavoti, jo vairāk šādu cilvēku, jo mazāka iespēja, ka kāds gribēs pārbaudīt mūsu robežas un mums uzbrukt. Kā mēs zinām no vēstures un kā veidojas attiecības ar tādiem kaimiņiem kā Krievija – vislielākā provokācija ir vājums. Krievija saprot spēku, Krievija ciena Somiju, mēs panāksim, ka Krievija cienīs arī Latviju," saka ministrs.

Jauno dienestu plānots pakāpeniski ieviest piecu gadu laikā. Pirmais posms sāksies no nākamā gada 1. janvāra, un tam varēs pieteikties brīvprātīgi. Pirmajā gadā varētu tikt iesaukti apmēram 1000 cilvēku.

Paredzēts, ka valsts aizsardzības dienests ilgs 11 mēnešus. Iesaukumi tiek plānoti divreiz gadā – janvārī un jūlijā. Dienests attieksies uz vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem. Sievietes varēs pieteikties brīvprātīgi. Būs iespējams izvēlēties dienestu no četriem veidiem. Papildus pamatdienestam varēs arī noslēgt līgumu par piecu gadu dienestu Zemessardzē. Tāpat būs pieejams vada komandiera kurss augstskolā, kā arī alternatīvais dienests. Piemēram, iziet apmācību Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā vai kādā citā valsts struktūrā.

Ir plānots, ka brīvprātības princips būs sākumā – pirmajos divos iesaukumos nākamgad. Bet tad tas būs pienākums. Atbildot uz jautājumu, kas notiks, ja kāds mēģinās no tā izvairīties, Pabriks komentē, ka likumā tikšot iestrādāti mehānismi, kā ar šādiem gadījumiem cīnīties un par paraugu tikšot ņemta citu valstu pieredze, kur jau līdzīgi mehānismi darbojas.